Latviešu valoda

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta.
Patiess, neviltots prieks.
Tas, kas izraisa šādu emocionālu stāvokli.
Ziemas prieki. Baudīt atvaļinājuma, makšķerēšanas priekus.

[MLVV]

Pamazināmā forma: prieciņš

Acu prieks — tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs.

Apčurāties aiz prieka sar., iron. — būt ļoti priecīgam.

Ka prieks — saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.

Lēts prieks sar. — tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.

Priekā! — izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.

Prieka meita — prostitūta.

Prieka nams — priekanams; prostitūcijas uzņēmums.

(Pārāk) dārgs prieks sar. — tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).

Peldēt priekā — justies ļoti priecīgam.

Prieka vēsts — (a) Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26). (b) Latvijai netradicionāla kristiešu draudze.

Vaļas prieks — vaļasprieks.

Avoti: LLVV, SLG

Abas nozīmes