Pāriet uz saturu

Zantes pagasts

Vikipēdijas lapa
Zantes pagasts
Novads: Tukuma novads
Centrs: Zante
Kopējā platība:[1] 96,2 km2
 • Sauszeme: 94,3 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 452
Blīvums (2024): 4,8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Santen
krievu: Зантенская
Zantes pagasts Vikikrātuvē

Zantes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar Vānes, Zemītes, Viesatu, Gaiķu un Remtes pagastiem.

Pagasts ir bagāts ar mežiem. Smiltiņu kalns (Ķīķerkalns) ir augstākā pagasta virsotne (155,3 m virs jūras līmeņa).

Lielākās upes pagastā ir Amula un Vēdzele, bet ūdenstilpes — Kazukalnu, Kuļķu, Mednieku dīķi.

Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē.

Mūsdienu Zantes pagastā vēsturiski atradās Jaundziru muiža (Gut Neu-Dsirren, Jaundziras), Lielzantes muiža (Gut Groß-Santen, Zante), Plāņu muiža (Gut Plahnen).

Pirmo reizi vēstures avotos Zante ir minēta 1595. gadā, nosaukums radies no ordeņa vasaļa vārda Zante (vācu: Sante). Zantes pagasts ietilpst Tukuma apriņķi kopš 1925. gada. Pirms tam tas bija Talsu apriņķa sastāvā. 1936. gadā pagastā dzīvoja apmēram 1800 iedzīvotāji (no tiem 27% vāciešu), platība bija 86,7 km² un tā budžets bija 23 000 latu.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Zantes un Dziru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Zantes ciemam pievienoja Dziru ciemu.[5] Tagadējā Zantes pagasta teritorija kā administratīva vienība ir beigusi veidoties 1984. gadā. Administratīvajos pārkārtojumos tagadējā Zantes pagastā iekļautas nelielas teritorijas no kādreizējiem Aizupes un Matkules pagastiem, bet neliela teritorija pievienota Zemītes pagastam. 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. 2009. gadā Zantes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kandavas novadā.[6] 2021. gadā tika iekļauts Tukuma novadā.

Interesanti apskates objekti ir Lindes akmens (44. lielākais Latvijā), Dziru dzirnavu apkārtne, Venteru pilskalns, Zantes vējdzirnavas (Zilās jumpravas dzirnavas), Plāņu muižas pils, „Āžmugura”, Zantes muiža (Zantes pamatskola), Kurzemes cietokšņa muzejs, Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības muzejs, Piemiņas vieta Zantes pagasta deportētajiem iedzīvotājiem.

Zantes pagastā 2015. gadā dzīvoja aptuveni 600 iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 825—    
19591 300−28.8%
1969993−23.6%
GadsIedz.±%
1979831−16.3%
1989776−6.6%
2000707−8.9%
GadsIedz.±%
2011589−16.7%
2021508−13.8%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zante (pagasta centrs), Jaundziras, Mazzante, Plāņi, Miezāji.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zantes pagastā darbojas Zantes pamatskola, kurā šobrīd mācās 130 skolēnu, Zantes ģimenes krīzes centrs, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, veikals.

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 14. jūnijā.
  4. "Brīvā zeme" 07.11.1936 (periodika.lv)[novecojusi saite]
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. «Likums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. septembrī. Skatīts: 2009. gada 16. septembrī.
  7. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]