XPoSat
XPoSat | |
KA veids | rentgenstaru orbitālā observatorija |
Operators | ISRO, Indija |
Izgatavotāji | ISRO Indija |
Bāzes platforma | IMS-2 |
Starts | 01.01.2024. 03:40 UTC |
Starta vieta | Satiša Dhavana kosmosa centrs Indija |
Nesējraķete | PSLV-DL, Indija |
Darbības ilgums | 5 gadi (plānots) |
NSSDC ID | 2024-001A |
SCN | 58694 |
Orbītas elementi | |
---|---|
Centr. ķermenis | Zeme |
Orbītas veids | LEO |
Slīpums | 6° |
Periods | 97,61 min |
Apogejs | 655 km |
Perigejs | 638 km |
XPoSat (X-ray Polarimeter Satellite) ir Indijas Kosmosa pētījumu organizācijas (ISRO) orbitālā observatorija, kas pēta rentgenstaru polarizāciju. To orbītā palaida 2024. gada 1. janvārī.
Teleskopu izstrādāja Rāmana pētniecības institūts (Raman Research Institute, RRI) ciešā sadarbībā ar U R Rao Pavadoņu centru (U R Rao Satellite Centre, URSC).
XPoSat ir pasaulē otrā rentgenstaru polarimetrijas misija. NASA 2021. gadā palaida observatoriju IXPE, rentgenstaru polarizācijas mērījumus plašā enerģijas diapazonā no 2 līdz 30 keV.
Mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pētot starojuma polarizāciju, var noteikt tā avota būtību, tostarp tā magnētiskā lauka stiprumu un sadalījumu, kā arī citu starojuma avotu apkārtni. Ar XPoSat plānots pētīt 50 spilgtākos zināmos avotus Visumā, tostarp pulsārus, melno caurumu rentgenstaru dubultzvaigznes, aktīvo galaktiku kodolus, neitronu zvaigznes un ne termisko supernovu pārpalikumus.
Observatorijas aparatūra novēro rentgenstaru avotus tās tranzīta laikā caur Zemes aptumsumu periodu.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Observatorija ir izgatavota uz ISRO modificētas platformas IMS-2 bāzes.
Tai ir divas zinātniskās kravas:
- POLIX (X-Ray Polarimeter) — rentgenstaru polarimetra instruments, paredzēts polarimetrijas parametru, jo īpaši polarizācijas pakāpes un leņķa, mērīšanai vidējā rentgenstaru starojuma enerģijas diapazonā no 8 līdz 30 keV fotoniem, kas nāk no astronomijas avotiem. Instrumentu izstrādāja Rāmana pētniecības institūts (Raman Research Institute, RRI) Bengaluru.
- XSPECT (X-ray SPECtroscopy and Timing) — instruments sniedz spektroskopisku informāciju 0,8—15 keV enerģijas diapazonā. Tā novēro vairāku veidu avotus, proti, rentgenstaru pulsārus, melno caurumu dubultzvaigznes, zema magnētiskā lauka neitronu zvaigznes zemas masas rentgenstaru dubultzvaigznēs, aktīvo galaktiku kodolus un magnētārus. Instrumentu izstrādāja ISRO U R Rao Pavadoņu centru (U R Rao Satellite Centre, URSC).
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]XPoSat tika palaista 2024. gada 1. janvārī 03c :40 UTC ar nesējraķeti PSLV-XL (lidojums C58) no Satiša Dhavana kosmosa centra starta laukuma Šriharikotā. Pēc XPoSat ievadīšanas aptuveni 650 km apļveida orbītā ceturto pakāpi iedarbināja divas reizes, lai samazinātu orbītu līdz 350 km un uzturētu to 3 asu stabilizācijas režīmā Orbitālās platformas eksperimentu vajadzībām. Ceturtajai pakāpei bija neatdalāma krava PSLV Orbital Experimental Module-3 (POEM-3) ar 10 eksperimentu iekārtām ISRO un IN-SPACe vajadzībām.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- X-ray Polarimeter Satellite (XPoSat) ISRO
- XPoSat Gunter's Space Page