Vītņu dedestiņa
| Vītņu dedestiņa Lathyrus aphaca (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
| Suga | Vītņu dedestiņa (Lathyrus aphaca) |
 Vītņu dedestiņa Vikikrātuvē | |
Vītņu dedestiņa (Lathyrus aphaca) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs. No izcelsmes apgabala Tuvajos Austrumos suga ir izplatījusies Eiropā kā kultivētu lauku un ceļmalu nezāle.
Latvijā tā ir ļoti rets adventīvs augs, tālu ziemeļos no sugas izplatības apgabala. Atrasti atsevišķi eksemplāri pie dzelzceļiem.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vītņu dedestiņa ir neliels 10—30 cm garš lakstaugs ar guļošu vai kāpelējošu četršķautņainu stublāju. Augam nav lapu, tās ir reducētas, saglabājusies tikai lapas vītne un divas platas, bultveida pielapes. Tādējādi uz stublāja atrodas tikai pielapes un vītnes.
Pielapju žāklē uz gara kāta 1—2 dzelteni ziedi, vainaga garums līdz 1 cm. Zied no maija beigām līdz augustam. Auglis — zaļganbrūna, gluda, nedaudz ieliekta pāksts.[1][2]
Izplatība un ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugas dabiskais areāls ir Eiropas dienvidu un rietumu daļā, dienvidrietumu Āzijā un Ziemeļāfrikā,[3] kur augs sastopams gan savvaļas, gan kultivētos biotopos. Tā var būt agresīva lauksaimniecības nezāle, kas invadē galvenokārt kviešus. Tā kā vītņu dedestiņas sēklas nogatavojas un izsējas pirms kviešu ražas novākšanas, augsnē palielinās nezāļu sēklu banka.[4] Problēmas sagādā ne tikai nezāļu konkurence ar kultūraugiem par gaismu, augsnes mitrumu un barības vielām, bet arī to sēklu piejaukums novāktajai ražai. Vītņu dedestiņas sēklas cilvēku uzturā vai lopbarībā ir indīgas.[5] Pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, Eiropā dedestiņa lielākoties ir izskausta no labības kultūrām. Tikmēr tā ir kļuvusi par lauksaimniecības nezāli tālāk — ASV, Āfrikas dienvidos un Austrālijā.[6]
Vītņu dedestiņas vietējais biotops, visticamāk, ir sauss kaļķakmens krūmājs Tuvajos Austrumos. Kopā ar kultūraugiem nonākusi citos apgabalos, tā aug labības, āboliņa, vīķu sējumos un atmatās vai piemērotos biotopos savvaļā — ceļmalās, dzelzceļa uzbērumos, krūmāju nogāzēs gan ar kaļķiem bagātās, gan nabadzīgās augsnēs.[7][8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Vītņu dedestiņa Lathyrus aphaca L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.03.01.
- ↑ Lathyrus aphaca L. Ranken-Platterbse In: Info Flora, dem nationalen Daten- und Informationszentrum der Schweizer Flora. Skatīts: 2024.03.01.
- ↑ Lathyrus palustris L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.29.
- ↑ Aamir, M. (2019). Germination Ecology of Lathyrus aphaca, a Problematic Weed of Wheat Crop under Semi-Arid Conditions of Pakistan. Planta Daninha. Skatīts: 2024.03.01.
- ↑ Gustav Hegi, Helmut Gams: Familie Leguminosae. In: Gustav Hegi: Illustrierte Flora von Mitteleuropa. 1. Auflage, Band IV, Teil 3, Seite 1590–1591. Verlag Carl Hanser, München 1964.
- ↑ Lathyrus aphaca L. GBIF, 2021. Skatīts: 2024.03.01.
- ↑ Erich Oberdorfer: Pflanzensoziologische Exkursionsflora für Deutschland und angrenzende Gebiete. Stuttgart (Hohenheim) 2001, ISBN 3-8001-3131-5, S. 618.
- ↑ Pavol Eliáš jun. Hrachor pačočkový In: BOTANY.cz. Izveidots: 2007.07.06. Skatīts: 2024.03.01.