Urbanizācija
Urbanizācija (angļu: Urbanisation) ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.[1] Tāpat ar šo jēdzienu var saprast jau esošo pilsētnieku īpatsvara pieaugumu, pašu pilsētu teritoriju paplašināšanos, kā arī arvien intensīvāku ražošanas līdzekļu koncentrāciju pilsētās.[2][3] Visbeidzot ar to var apzīmēt arī procesu, kurā kaut kas arvien vairāk sāk līdzināties pilsētai, kļūst arvien "pilsētnieciskāks".[1][3]
Iemesli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lauku apdzīvoto vietu kļūšana par pilsētām;
- Plašu aglomerāciju veidošanās;
- Migrācija no laukiem uz pilsētām.
Latvijā un pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Urbanizācijas līmeni aprēķina, dalot pilsētnieku skaitu ar valsts kopējo iedzīvotāju skaitu. Latvijā urbanizācijas līmenis 1935. gadā bija 35 %, bet 1989. gadā 70,8 %,[4] t.i. divas trešdaļas valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Pasaulē urbanizācijas līmenis 1900. gadā bija tikai 13 % (220 miljoni iedzīvotāju dzīvoja pilsētās), 1950. gadā 29 % (732 milj.), 2005. gadā 49 % (3,2 miljardi), bet kopš 2007. gada pilsētnieku skaits pasaulē pārsniedz laucinieku skaitu (ir lielāks par 50 %). Paredzams, ka 2030. gadā urbanizācijas līmenis pasaulē sasniegs 60 procentus, bet 2050. gadā jau divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Urbanization». dictionary.cambridge.org. Cambridge Dictionary. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
- ↑ «Urbanization». collinsdictionary.com. Collins. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
- ↑ 3,0 3,1 «Urbanization». vocabulary.com. Vocabulary. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
- ↑ Krišjāne Z. "Iedzīvotāju izvietojums Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 11.02.2023)
|