Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.
Kopš 2017. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb Eiromaidans, Augstākā Rada nobalsoja par prezidenta Viktora Janukoviča atlaišanu no amata. Krievijas Federācijaokupēja un anektēja Krimu un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga Donbasa karā.
2021. gada martā sākās jauna Krievijas un Ukrainas attiecību krīze, ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja NATO nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, kura laikā Krievijas valdība pasludināja arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksiju.
Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir dzelzsrūdas, mangāna rūdas, urāna rūdas, akmeņogles, gāze, nafta un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī krams, pirofilīta slāneklis, smilšakmens, kaļķakmens un krīts, akmenssāls, dzintars, pusdārgakmeņi, minerālūdeņi. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu — genthelvītu. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru.
Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos mērenā klimata joslā. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.
1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais prezidentsLeonīds Kravčuks 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas.
Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (Verhovna Rada). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225 — pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.
Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu.
Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus — Augstākā padome, sešus — Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām.[4]
1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.
Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.
Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju.
Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.[5]
2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.[6]
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Ukrainas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014)[7]
.jpg)
Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848)
Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas karogs (1917–1920).svg)
.svg)
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukraina.
