Pāriet uz saturu

Tuvalu

Vikipēdijas lapa
Tuvalu
Tuvalu karogs Tuvalu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeTuvalu mo te Atua
Tuvalu for the Almighty
("Tuvalu varenībai")
HimnaTuvalu mo te Atua
Location of Tuvalu
Location of Tuvalu
GalvaspilsētaFunafuti
8°31′S 179°13′E / 8.517°S 179.217°E / -8.517; 179.217
Valsts valodas tuvaliešu, angļu
Etniskās grupas  polinēzieši 96%
mikronēzieši 4%
Valdība Parlamentāra demokrātija konstitucionālā monarhijā
 -  Karalis Čārlzs III Vindzors
 -  Ģenerālgubernators Tofiga Vaevalu Falani
 -  Premjerministrs Feleti Teo
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1978. gada 1. oktobrī 
Platība
 -  Kopā 26 km² (226.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2022. gadā 11 312 (227.)
 -  Blīvums 475,88/km² (22.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $36 miljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $3400 
Džini koef. (2010) 39,1 (vidējs
TAI (2021) 641. (vidējs) (130.)
Valūta Tuvalu dolārs
Austrālijas dolārs (AUD)
Laika josla (UTC+12)
Interneta domēns .tv
ISO 3166-1 kods 798 / TUV / TV
Tālsarunu kods +688

Tuvalu (tuvaliešu: Tuvalu, angļu: Tuvalu, izrunā: /tuːˈvɑːluː/), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja 10 544 cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.

Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja.

Līdz XVIII gs. par Tuvalu jūrasbraucēji bija aizmirsuši. Tikai 1781. gadā daļu no salām atklāja angļu kapteiņi Tomass Gilberts (Thomas Gilbert) un Džons Māršals (John Marshall). 1819. gadā Tuvalu salas tika apsekotas no Kanādas kuģa "Rebecca". Kuģa kapteinis arhipelāgu nosauca par "Elisa salām" par godu kuģa īpašniekam.

19. gadsimta pirmajā pusē gar salām sāka kuģot vaļu medību kuģi, bet ērtu piestātņu trūkuma dēļ apmetne netika izveidota. Gadsimta otrajā pusē arhipelāgā sāka parādīties Peru vergu tirgotāji, kuri laika posmā no 1862. līdz 1864. gadam no Funafuti un Nukulaelae atoliem izveda ap 400 cilvēkiem. 1865. gadā salās parādījās pirmie kristīgie misionāri no Londonas Misionāru biedrības.

1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. Tuvalu salās Otrā pasaules kara laikā atradās sabiedroto militārā bāze.

1974. gadā referendumā Elisa salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēziešu apdzīvotajām Gilberta salām, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) un Klusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.

Funafuti ir koncentrētas galvenās valsts ēkas, piemēram, pasts, valdības nams, lidosta, augstskola, slimnīca utt. Tajā ir arī banānu plantācija. Aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļiem no Funafuti atola atrodas Vaitupu ciems. Tur ir osta un skola.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]