Tanzānija

Tanzānijas Apvienotā Republika
Tanzānijas Apvienotā Republika Jamhuri ya Muungano wa Tanzania
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Uhuru na Umoja" (svahili); "Brīvība un vienotība"
	Himna: Mungu ibariki Tanzania; "Dievs svētī Tanzāniju";
	Location of Tanzania
Galvaspilsēta	Dodoma
Lielākā pilsēta	Dāresalāma
Valsts valodas	svahili; angļu valoda (augstākā izglītība, darījumi un pārvalde)
Valdība	Republika
Neatkarība	no Apvienotās Karalistes
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2012. gada aprēķins
Džini koef. (2007)	37.6 (vidējs)
TAI (2012)	▲0.476 (zems) (152.)
Valūta	Tanzānijas šiliņš (TZS)
Laika josla	EAT (UTC+3)
Interneta domēns	.tz
ISO 3166-1 kods	834 / TZA / TZ
Tālsarunu kods	+2552
1	Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.
2	007 no Kenijas un Ugandas

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora. Robežojas ar Keniju un Ugandu ziemeļos, ar Mozambiku, Malāviju un Zambiju dienvidos un ar Kongo DR, Burundi un Ruandu rietumos. Austrumu daļā apskalo Indijas okeāns. Kopš 1996. gada Tanzānijas galvaspilsēta ir Dodoma, bet vēsturiskā galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dāresalāma, kurā joprojām ir saglabājušās daudzas centralizētās valsts iestādes un ārzemju vēstniecības. Iedzīvotāju skaits 2012. gadā sasniedza 45 miljonus.

Tanganjika bija Vācijas Impērijas kolonija no 1880. gada līdz 1919. gadam, kad tā nonāca Apvienotās Karalistes pārraudzībā. 1961. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. Tanzānija savu pašreizējo nosaukumu ieguva 1964. gada 24. aprīlī, apvienojoties Tanganjikai un Zanzibārai.

Vēsture

Tanzānijā ir atrastas vienas no senākajām cilvēku apmetnēm pasaulē. Olduvajas (Olduvai) aiza valsts ziemeļos pat tiek dēvēta par cilvēces šūpuli. Iespējams, vieni no pirmajiem iedzīvotājiem šeit bija Khoisan klejotāju cilts. Apmēram pirms 2000 gadu teritorijā migrāciju rezultātā ieradās bantu ciltis.

Mūsu ēras sākumā Tanzānijas piekrastē ieradās un apmetnes dibināja persiešu un arābu tirgotāji.

1498. gadā Vasko da Gama bija pirmais eiropietis, kas spēra kāju uz mūsdienu Tanzānijas zemes. Jau 1525. gadā portugāļi kontrolēja visu piekrasti. 19. gadsimtā visa Tanzānijas teritorija nonāca Vācijas Impērijas kontrolē un palika tajā līdz pat 1919. gadam, kad ar Nāciju Līgas lēmumu nonāca britu valdījumā.

Tanzānija ir dibināta 1964. gadā, izveidojoties Tanganjikas un Zanzibaras savienībai ar Pembas un Mafijas salām. Līdz tam Tanganjikā valdīja vācieši, bet no 1922. gada varu pārņēma angļi. 1961. gadā Tanzānija ieguva neatkarību. Zanzibarā 1964. gadā notika valsts apvērsums, gāžot sultānu.

Lai novirzītu naudas plūsmu dziļāk valsts iekšzemē, galvaspilsētu 1996. gadā pārcēla no Dāresalāmas uz Dodomu. Lai gan valsts oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, Dāresalāmā saglabājušās daudzas centralizētās funkcijas — valsts iestādes un ārzemju vēstniecības.

Ģeogrāfija

Tanzānija ir liela valsts Āfrikas austrumu daļā uz dienvidiem no ekvatora. Tās kopējā platība ir 945 203 kvadrātkilometri, padarot to par 31. lielāko valsti pasaulē pēc platības.

Gar piekrasti plešas neliels līdzenums, taču teritorijas lielāko daļu aizņem plato, kas atrodas 1290 metrus virs jūras līmeņa. Nelielas kalnu grēdas atrodas valsts ziemeļrietumos un dienvidrietumos, bet uz valsts ziemeļaustrumu robežas atrodas augstākais Āfrikas punkts — Kilimandžāro, kura augstums sasniedz 5895 metrus virs jūras līmeņa.

Tanzānijas teritoriju šķērso Lielā Rifta ieleja. Trīs lielākie Āfrikas kontinenta ezeri atrodas valsts robežās un daļēji Tanzānijas teritorijā: Tanganjikas ezers Tanzānijas rietumos, Viktorijas ezers ziemeļrietumos, Ņasas ezers dienvidrietumos.

Tanzānijai pieder Zanzibāras lielākā koraļļu sala pie Āfrikas krastiem un Pembas sala. Cauri Tanzānijai plūst vairākas lielas upes. Valsts centrālajā daļā ir Ruaha, rietumos no Viktorijas ezera iztek Kagera, dienvidos Ruvuma, bet austrumu piekrastē Rufidži.

Klimats

Tanzānijā valdošais ir ekvatoriālais musonu klimats. Piekrastes teritorijās parasti ir karsts un mitrs, bet pludmalēs okeāna gaiss atsvaidzina. Daudzas piekrastes pilsētas iesākumā ir tapušas kā ostas pilsētas, no kurienes tika transportētas dažādas preces pāri Indijas okeānam. Iekšzemes pilsētas bija svarīgas atpūtas vietas tirdzniecības karavānām, kas devās uz centrālo Āfriku vai Viktorijas ezeru, kā arī atgriežoties Āfrikas austrumu piekrastē. Ziemeļu augstienē daudzos mazos ciematiņus veidoja vācieši, kas izmantoja šīs vietas kā koloniālās administrācijas centrus.

Tanzānijā galvenokārt ir divas lietus sezonas — ilgie lietus periodi no vēla marta līdz jūnijam un īsie lietus periodi no novembra līdz janvārim. Pirmie izpaužas spēcīgās lietusgāzēs, ko bieži vēl papildina postošas vētras, bet īsie lietus periodi parasti ir daudz mierīgāki. Nokrišņu daudzums 500 — 1500 mm gadā. Ilgstošu lietavu periodā uz Tanzāniju nav ieteicams doties, mitrums kopā ar augsto gaisa temperatūru rada eiropiešiem diskomforta sajūtu. Tāpat šai laika periodā paaugstinās risks saslimt ar malāriju un gremošana trakta infekciju slimībām. No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam slēgta medību sezona, bet dienvidu reģionos lietus no februāra līdz martam tā izskalo augsni, ka ceļi kļūst neizbraucami.

Vidēji dienas temperatūra ir 30 °C. Karstākais laiks gadā ir no decembra līdz martam, pirms lielās lietus sezonas sākšanās. Sausā sezona Tanzānijā sākas jūnijā un beidzas septembrī. Periodā no janvāra līdz martam ir ļoti karsts laiks. Augstākā gaisa temperatūra 25 — 27 grādi, vēsākā 12 — 15 grādi. Vēsākie mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad laiks bieži vien ir apmācies.

Administratīvais iedalījums

Tanzānija ir sadalīta 26 administratīvajos reģionos jeb 21 rajonos kontinentālajā daļā un 4 rajonos uz salām. Galvaspilsētas pārcelšana no Dāresalāmas uz Dodomu tika veikta, lai novirzītu naudas plūsmu dziļāk valsts iekšzemē. Lai gan oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, Dāresalāma saglabājusi daudzas centralizētās funkcijas. Lielākās pilsētas ir Tabora, Šinjanga, Aruša, Moši, Mvanza, Morogoro, Mbeja, Airanga.

Iedzīvotāji

2022. gadā Tanzānijā dzīvoja 61,7 miljoni iedzīvotāju, padarot to par 32. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Kopējo iedzīvotāju skaitu veido apmēram 120 dažādas etniskās grupas, lielākā daļa jeb 99% no kopējā iedzīvotāju skaita ir bantu cilšu grupas, bet 1% sastāda dažādi iebraucēji no Āzijas, Eiropas, kā arī arābi un jaukto laulību pēcteči.