Pāriet uz saturu

Simons van der Mērs

Vikipēdijas lapa
Simons van der Mērs
Simon van der Meer
Simons van der Mērs
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 24. novembrī
Hāga, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Miris 2011. gada 4. martā (85 gadi)
Ženēva, Karogs: Šveice Šveice
Tautība nīderlandietis
Māsas Gay van der Meer
Dzīvesbiedre Catharina M. Koopman
Bērni Esther van der Meer
Mathijs van der Meer
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas CERN
Alma mater Delftas tehnoloģiju universitāte
Sasniegumi, atklājumi daļiņu kūļa stohastiskā dzesēšana
Apbalvojumi 1984. gada Nobela prēmija fizikā

Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis 1925. gada 24. novembrī, miris 2011. gada 4. martā) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā. 1984. gadā viņš kopā ar Karlo Rubiu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par viņu izšķirošu ieguldījumu lielā projektā, kurš ļāva atklāt lauka daļiņas W un Z, vājās mijiedarbības nodrošinātājas".[1]

Strādājot CERN, van der Mērs izstrādāja tehnoloģiju, kā stohastiski dzesēt daļiņu kūļus. Šī tehnoloģija tika izmantota, lai uzkrātu intensīvus antiprotonu kūļus sadursmei ar protonu kūļiem Superprotonu sinhrotronā. Šajās sadursmēs radās W un Z bozoni, kurus pirmoreiz atklāja 1983. gadā UA1 eksperimentā, kuru vadīja Karlo Rubia.

Simonu van der Mēru (pa kreisi) un viņa sievu uzņem Beatrikse un viņas vīrs (1985)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Subrahmanjans Čandrasekars
Viljams Alfrēds Faulers
Nobela prēmija fizikā
1984
kopā ar Karlo Rubiu
Pēctecis:
Klauss fon Klicings