STS-134
STS-134 | |||||
---|---|---|---|---|---|
Kosmosa kuģis: | Endeavour | ||||
Apkalpe: | 6 | ||||
Sākums: | 16.05.2011. 12:56:28 UTC | ||||
Beigas: | 01.06.2011. 06:35 UTC | ||||
Ilgums: | 15 d 17 h 38 min 51 s | ||||
Apkalpes attēls | |||||
Centrā: M. Kelijs; aizmugurē no kreisās: G. Džonsons, M. Finks, G. Šamitofs, E. Feistels, R. Vitori | |||||
Saistītās misijas | |||||
| |||||
Citas misijas: SKS-27 |
STS-134 bija Space Shuttle Endeavour pēdējā ekspedīcija, kas sākās 2011. gada 16. maijā. Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) lidojumu programmā šī apgādes misija apzīmēta kā ISS-ULF6. Šis bija priekšpēdējais Space Shuttle lidojums; pēdējais sākās 2011. gada 8. jūlijā misijā STS-135.
STS-134 misijas galvenais uzdevums bija stacijā nogādāt kravas ar kravas platformu ExPRESS Logistics Carrier 3, kā arī zinātnisko instrumentu Alpha Magnetic Spectrometer. Veiktas četras iziešanas kosmosā.
Apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmoplāna Endeavour apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
Kosmonauts | Virz.¹ | Amats | Lidojums pēc skaita | Valsts / organizācija |
---|---|---|---|---|
Marks Kelijs (Mark E. Kelly) | ↑↓ | komandieris | 4. | ASV NASA |
Gregorijs Džonsons (Gregory H. Johnson) | ↑↓ | pilots | 2. | ASV NASA |
Maikls Finks (Michael Fincke) | ↑↓ | misijas speciālists 1 | 3. | ASV NASA |
Roberto Vitori (Roberto Vittori) | ↑↓ | misijas speciālists 2 | 3. | Itālija ESA |
Endrū Feistels (Andrew J. Feustel) | ↑↓ | misijas speciālists 3 | 2. | ASV NASA |
Gregorijs Šamitofs (Gregory Chamitoff) | ↑↓ | misijas speciālists 4 | 2. | ASV NASA |
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup) |
Rezerves apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā citiem pēdējiem Space Shuttle lidojumiem, arī šim netika gatavota dublieru apkalpe.
2011. gada 13. janvārī Endeavour komandiera Marka Kelija sieva kongresmene Gabriele Grifordsa tika smagi sašauta tikšanās laikā ar vēlētājiem, tādēļ viņš pameta sagatavošanos lidojumam, lai būtu kopā ar sievu. Marks vēl netika atcelts no STS-134 misijas, bet Frederiks Starkovs tika norīkots kā rezerves komandieris.[1] 4. februārī Kelijs atsāka gatavoties lidojumam.[2]
Derīgā krava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AMS-02
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Endeavour kravas telpas apakšējā daļā atradās Alfa magnētiskais spektrometrs (AMS-02). Tas paredzēts kosmiskā starojuma un elementārdaļiņu pētniecībai.
Moduļa masa ir 6,7 tonnas un tas satur lielu pastāvīgo magnētu. Misijas laikā AMS-02 uzstādīja uz stacijas integrētās kopnes S3 segmenta.
ExPRESS Logistics Carrier 3
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vaļējā kravas platforma ExPRESS Logistics Carrier 3 (ELC-3) startā atradās kosmoplāna kravas telpas vidusdaļā. Ar ELC-3 stacijā tika nogādātas rezerves daļas (Orbital Replacement Units, ORU), kas pēc izmēriem vai masas būtu pārāk lielas citiem transportkuģiem. Šie ORU iekļāva: augstspiediena gāzes tvertni (High Pressure Gas Tank, HPGT), amonjaka tvertnes montāžu (Ammonia Tank Assembly, ATA), S joslas antenas apakšsistēmas (S band Antenna Sub-System Assembly #2 & 3, SASA), Dextre roku ar ORU nomaiņas mehānismu, ASV Aizsardzības departamenta derīgo kravu Space Test Program Houston 3 un ELC paletes kontroliera avionikas rezerves bloku.
MISSE
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]STS-134 stacijā nogādāja Materials on International Space Station Experiment 8 (MISSE 8) atklātā kosmosā eksponējamo materiālu konteineru. Uz zemi atpakaļ atgrieza MISSE 7.
STORRM DTO
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie kosmoplāna saslēgšanās sistēmas Orbiter Docking System (ODS) bija piemontēta sensora sistēma Sensor Test for Orion Relative-Navigation Risk Mitigation (STORRM) Development Test Objective (DTO). Ar STORRM DTO reālā lidojumā tika izmēģināta projektējamā Orion kosmosa kuģa navigācijas sensora (Vision Navigation Sensor) prototipu - lidaru, kā arī augstas izšķirtspējas videokameru (Docking Camera).[3]
Pirmsstarta sagatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gada 11. martā Endeavour tika izvests uz starta laukumu LC-39A.
14. martā, gatavojot Endeavour lidojumam, gāja bojā 53 gadu vecais kompānijas United Space Alliance inženieris Džeimss Venovers (James D. Vanover). Viņš nokrita no liela augstuma, ieguva lielas traumas un drīz vien nomira.[4] Visi darbi tika pārtraukti, tos atsāka tikai nākamajā dienā.
4. aprīlī startu pārcēla uz 29. aprīli, lai 27. aprīlī startējošais Progress M-10M varētu droši nokļūt stacijā.
29. aprīlī notika Endeavour palaišanas pirmais mēģinājums. Vairākas stundas pirms starta tika atklāta kļūme palīgbarošanas iekārtas divos sildītājos.[5] Kosmoplānā ir trīs palīgbarošanas iekārtas, kas nodrošina elektrību hidraulikas darbināšanai. Kuģis var darboties arī ar vienu iekārtu, bet NASA drošības noteikumi prasa, lai nevainojami darbotos visas trīs. Sākotnēji palaišanu pārcēla uz 2. maiju, bet, tā kā palīgbarošanas iekārtu vadības bloks atrodas grūti pieejamā vietā, tad speciālistiem bija nepieciešams ilgāks laiks, lai novērstu bojājumu, tad startu pārcēla uz ne agrāku kā 10. maiju.[6] Vēlāk kā starta diena tika noteikts 16. maijs.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. diena, pacelšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]16. maijs 12:56 — 19:56 UTC
Endeavour startēja 2011. gada 16. maijā 12:56:28 UTC no Kenedija kosmosa centra starta kompleksa 39A. Pēc ieiešanas orbītā tika atvērta kosmoplāna kravas telpa un izvērsta Ku joslas antena.
2. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]17. maijs 03:56 — 18:56 UTC
Apkalpe veica kosmoplāna karstumaizsardzības plāksnīšu inspekciju ar manipulatoram pievienotā stieņa sensoriem. Manipulatoru vadīja Finks, Džonsons un Vitori. Tika veikti Endeavour orbitālie manevri, lai tuvotos stacijai.
3. diena, saslēgšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. maijs 02:56 — 18:56 UTC
10:14 UTC Endeavour saslēdzās ar SKS pie Harmony moduļa adaptera PMA-2. 11:38 tika atvērtas lūkas starp kosmoplānu un staciju.
13:30 UTC ar kosmoplāna manipulatoru, kuru vadīja Finks un Vitori, kravas telpā satvēra Express Logistics Carrier 3 un izcēla to. 14:43 to pārņēma stacijas manipulators, kuru vadīja Džonsons un Šamitofs. 15:59 kravas platforma tika nogādāta paredzētajā vietā pie integrētās kopnes P3 segmenta, uzstādīšana beidzās 16:18.
Uz zemes izpētot Endeavour pārklājuma attēlus, tika atklāti septiņi bojājumi
4. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. maijs 02:56 — 18:26 UTC
Pulksten 7 sākās Alfa magnētiskā magnetometra izcelšana no Endeavour, ko veica Vitori un Feistels ar kosmoplāna manipulatoru. 07:50 UTC AMS-2 pārņēma stacijas manipulators, kuru vadīja Džonsons un Šamitofs. 09:05 magnetometrs tika nogādāts paredzētajā vietā pie S3 segmenta. 09:45 AMS-2 tika uzstādīts.
5. diena, pirmā iziešana kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. maijs 02:26 — 17:26 UTC
20. maijā tika veikta pirmā iziešana kosmosā, kuru īstenoja Feistels un Šamitofs. Iziešana sākās 07:10 UTC. Astronauti sākumā devās uz S3 segmentu, kur atvienoja kabeļus no eksperimentu konteinera MISSE 7, kas atklātā kosmosā atradās kopš 2009. gada novembra. 08:07 viņi noņēma konteineru un pārnesa to uz Endeavour kravas telpu un tur nostiprināja. Tur viņi paņēma jaunu MISSE 8 un pārnesa uz S3. Tur 08:56 UTC Feistels eksperimentu konteineru uzstādīja uz 2. transporta konstrukcijas. Pa to laiku Šamitofs uz S3 uzstādīja papildu apgaismojuma lampu. 09:23 Šamitofs atgriezās slūžu kamerā, kur papildināja skābekļa krājumus.
09:50 UTC astronauti devās uz P1 segmentu, lai novilktu jaunus cauruļvadus no amonjaka tvertnes uz P6 segmentu. Dzesēšanas sistēmā p6 segmentā bija atklāta noplūde, tāpēc dzesēšanas šķidruma zudumus tika nolemts papildināt. Vispirms astronauti novilka 5 m garu cauruli starp P3 un P4. Pēc tam viņi ar caurulēm savienoja P1 un P6. Šos darbus viņi beidza 10:38 UTC.
Nākamais astronautu uzdevums bija uzstādīt sakaru antenas moduļa Destiny ārpusē. 11:23 bija uzstādīta pirmā antena, 11:35 — otrā. Vēl viņiem vajadzēja pievienot kabeļus antenām. 11:43 izgāja no ierindas Šamitofa skafandra oglekļa dioksīda līmeņa sensors. Lidojuma vadītāji nolēma beigt iziešanu kosmosā. Viņi savāca instrumentus un devās uz slūžu kameru. Iziešana beidzās 13:29.
6. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]21. maijs 01:26 — 17:26 UTC
Tika veikta kosmoplāna karstumizolācijas pārklājuma papildu apskate ar manipulatora pagarinātājstieni ar sensoriem.
Notika sakaru seanss ar Romas pāvestu Benediktu XVI. Viņš runāja angliski un itāliski. Astronautiem tika piešķirts arī papildu laiks atpūtai.
Izanalizējot Endeavour pārklājuma uzņemtos attēlus, tika secināts, ka bojājumi nav kritiski kosmoplāna drošībai.
7. diena, otrā iziešana kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]22. maijs 01:26 — 16:56 UTC
22. maijā notika misijas otrā iziešana kosmosā , kuru veica Feistels un Finks. Iziešana sākās 06:05 UTC. Vispirms viņi devās uz fermas P spārnu, kur savienoja pēdējo amonjaka cauruļvadu starp P3 un P4 segmentu. 07:16 Feistels atvēra vārstu, lai sāktu amonjaka pārsūknēšanu. Pavisam no P1 uz P6 tika pārsūknēti 2,27 kg amonjaka. 07:57 pārsūknēšana tika pabeigta un Feistels sāka atvienot un iztīrīt caurules no amonjaka atliekām.
Pa to laiku 07:30 Finks sāka noņemt vākus no saules bateriju pagriešanas mehānisma. Viņam izkrita viena no skrūvēm, kura aizlidoja kosmosā. Viņš pārtrauca darbu, bažījoties, ka skrūves paplāksne varētu būt iekritusi pagriešanas mehānismā. Pēc problēmas apspriešanas lidojuma vadītāji atļāva Finkam turpināt vāku noņemšanu, bet sešu plānoto vāku vietā noņēma tikai četrus.
09:24 Feistels pabeidza cauruļvadu atvienošanas darbu un pievienojās Finkam. 09:57 Finks ar īpašu smērvielas pistoli sāka saules bateriju pagriešanas mehānisma iesmērēšanu. Aptuveni 45 minūšu laikā saules baterijas tika pagrieztas par 200°, lai astronauti varētu iesmērēt mehānismu no otras puses. Pa to laiku viņi caurules savienoja sākotnējā konfigurācijā, ko pabeidza pulksten 11. Feistels uzstādīja aizsargvāku vienam no Dextre kameras objektīviem un ieeļļoja vienu Dextre roku. Tikmēr Finks strādāja pie S1 segmenta, kur uzstādīja divus radiatoru stiprinājumus.
12:20 astronauti atgriezās pie mehānisma iesmērēšanas. 13:16 ieeļļošana tika pabeigta. Viņi uzstādīja mehānisma trīs aizsargvākus. Ceturto viņi paņēma līdzi, lai noskaidrotu, kāpēc izkrita skrūve. Ārpuskuģa aktivitātes bija pārsniegušas plānoto laiku par stundu. 14:05 viņi atgriezās slūžu kamerā. Iziešana beidzās 14:12 UTC.
8. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]23. maijs 00:56 — 16:26 UTC
23. maijs apkalpei bija atslodzes diena. Kelijs un Finks piedalījās sakaru seansā ar ASV pilsētas Toksonas skolu. Savukārt itāliešiem Vitori un Nespoli bija noorganizēta telefona saruna ar Itālijas prezidentu Džordžo Napolitano.
SKS 27. ekspedīcijas dalībnieki Dmitrijs Kondratjevs, Ketrina Kolmena un Paolo Nespoli atstāja staciju kosmosa kuģī Sojuz TMA-20 un atgriezās uz zemes.
9. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]24. maijs 00:26 — 15:56 UTC
Apkalpei otro dienu bija laiks atpūtai, kas bija saistīts ar stacijas apkalpes atgriešanos uz zemi un apkalpju dienas režīmu. Astronauti piedalījās divos sakaru seansos.
10. diena, trešā iziešana kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]24. maijs 23:56 — 25. maijs 15:56 UTC
25. maijā notika trešā iziešana kosmosā. To veica Feistels un Finks un sākās 05:43 UTC. Vispirms viņi devās uz moduli Zarja. 06:20 viņi sāka noņemt siltumizolāciju zem kuras atrodas vieta, kur jāuzstāda stacijas manipulatora turētājmezglu aptuveni metra diametrā. Astronauti 06:40 atgriezās slūžu kamerā, lai paņemtu turētāju. 06:50 viņi jau bija pie Zarja un sāka to uzstādīt. Manipulatora turētājmezglam viņi pievienoja elektrobarošanas un datu pārraides kabeļus. 07:25 darbi tika pabeigti. 07:45 viņi sāka uzstādīt rezerves elektrobarošanas kabeli no ASV uz Krievijas segmentu kreisajā pusē.
08:43 UTC astronauti pie Destiny moduļa antenām, kuras tika uzstādītas pirmajā iziešanas reizē, sāka pievienot kabeļus, ko pabeidza 09:20. Pēc tam viņi novilka vēl vienu elektrokabeli stacijas labajā pusē.
Tā kā astronauti bija izpildījuši darbus agrāk nekā plānots, viņiem tika doti papildu darbi. Feistels ar infrasarkano kameru uzņēma eksperimentu materiālus uz transportplatformas 3. Savukārt Finks uzlika siltumizolāciju augstspiediena gāzes tvertnei. 12:03 visi darbi bija pabeigti. Iziešana beidzās 12:37 UTC.
11. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]25. maijs 23:56 — 26. maijs 15:56 UTC
Apkalpe veica pēdējo Endeavour karstumizolācijas pārklājuma pārbaudi, lai pārliecinātos, ka to nav bojājuši mikrometeorīdi vai kosmiskie atkritumi.
12. diena, ceturtā iziešana kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]26. maijs 23:56 — 27. maijs 15:56 UTC
Notika ceturtā iziešana kosmosā, kuru veica Finks un Šamitofs. Iziešana sākās 04:15 UTC. Vispirms viņi devās uz fermas labo spārnu, lai tur nostiprinātu kosmoplāna manipulatora pagarinātājstieni (15 m). Tas kosmoplāniem vairs nebūs vajadzīgs, bet stacijā var noderēt. Pa to laiku pagarinātājstieni ar stacijas manipulatoru izcēla no Endeavour kravas telpas un pārnesa uz paredzēto vietu. 05:15 astronauti sāka nostiprināt stieni pie S1 segmenta. 05:42 tas bija piestiprināts.
Nākamais uzdevums bija pagarinātājstienim nomainīt manipulatora pieslēgvietu, jo stacijas manipulatoram tā ir atšķirīga no kosmoplāna manipulatora. 06:20 Šamitofs piestiprinājās pie stacijas manipulatora un tika pārvietots uz fermas pretējo pusi. Finks paša spēkiem tur nokļuva. 06:49 abi astronauti bija nokļuvuši pie P6 segmenta, kur viņi nomontēja pieslēgvietu Power and Data Grapple Fixture (PDGF). 07:15 Finks ar konektoru pārvietojās uz P3 segmentu, kur to nodeva Šamitofam.
08:03 astronauti sāka ceļu atpakaļ uz S1 segmentu. 08:19 Šamitofs sāka nomontēt pieslēgvietu End Effector Grapple Fixture (EFGF) no pagarinātājstieņa, ko pabeidza 08:31. Lidojuma vadītāji paziņoja, ka viņi no grafika atpaliek par 45 minūtēm. 09:15 jaunā pieslēgvieta PDGF pagarinātājstienim bija pievienota. Pēc plāna nevajadzīgo pieslēgvietu EFGF bija paredzēts pārnest uz kosmoplāna kravas telpu un tur nostiprināt, bet laika trūkuma dēļ tika nolemts konektoru pārnest uz slūžu kameru.
Šamitofs devās uz slūžu kameru, lai papildinātu skābekļa krājumus. Pēc tam viņi devās uz kravas platformu ELC-3 pie P3 segmenta. 10:16 Finks sāka atskrūvēt skrūves, kas transportēšanas režīmā turēja Dextre rezerves roku. 10:32 darbs tika pabeigts un viņi devās uz slūžu kameru. Iziešana beidzās 11:39 UTC.
Šī bija pēdējā ārpuskuģa aktivitāte Space Shuttle programmas vēsturē. Pēdējā lidojumā STS-135 neviena iziešana kosmosā nav paredzēta.
13. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]27. maijs 23:56 — 28. maijs 15:56 UTC
Apkalpe pakoja instrumentus un skafandrus, kurus izmantoja ārpuskuģa aktivitātēs, pārnesa mantas no kosmoplāna uz staciju un pretēji. Veica stacijas gaisa attīrīšanas sistēmas remontu. Notika vairāki sakaru seansi ar Arizonas Universitāti un televīzijas kanāliem.
14. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]28. maijs 23:56 — 29. maijs 15:26 UTC
Apkalpe pabeidza mantu pārnešanu. Ar Endeavour dzinējiem stacijas orbīta tika pacelta par 945 m.
29. maijā pēc 11 apkalpes atvadījās. 11:23 UTC tika aizvērtas lūkas starp staciju un kosmoplānu.
15. diena, atvienošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]29. maijs 23:26 — 30. maijs 14:56 UTC
30. maijā 03:19 UTC Endeavour ar saviem dzinējiem pagrieza stacijas kompleksu atpakaļ par 180° pirmssaslēgšanās konfigurācijā.
03:55 UTC kosmoplāns atvienojās ko stacijas. Pie SKS pavadītais laiks bija 11 dienas 17 stundas 41 minūte. 04:10 Endeavour bija attālinājies par 122 metriem. 04:22 sākās tradicionālais stacijas aplidojums. Aplidojums beidzās 05:08 un kosmosa kuģis attālinājās. 05:33 tas bija 3 km attālumā no SKS.
06:39 Endeavour dzinēji tika iedarbināti, lai vēlreiz tuvotos stacijai, izmēģinot jaunas navigācijas sistēmas Sensor Test for Orion Relative Navigation Risk Mitigation (STORRM) sensorus. Endeavour tika vadīts ar paša kosmoplāna navigācijas sistēmu, jaunā sistēma veica tikai datu ievākšanu. 08:22 kosmoplāns atradās 290 m attālumā no stacijas. 08:39 Endeavour iedarbināja dzinējus un galīgi atstāja staciju.
16. diena
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]30. maijs 22:56 — 31. maijs 13:56 UTC
Apkalpe gatavojās atgriešanai uz zemi.
17. diena, nolaišanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]31. maijs 22:56 — 1. jūnijs 06:35 UTC
1. jūnijā 01:30 apkalpe veica pēdējās sagatavošanās pirms nolaišanās. 02:48 tika aizvērta kosmoplāna kravas telpa.
Bremzēšanas manevrs sākās 05:29, kas ilga 2 minūtes 35 sekundes. 06:35 Endeavour nolaidās Kenedija kosmosa centra lidlaukā.
Iziešanas atklātā kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Misija | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība | |
---|---|---|---|---|---|---|
STS-134 EVA 1 |
Endrū Feistels Gregorijs Šamitofs |
20.05.2011. 07:10 | 20.05. 13:29 |
6 stundas 19 minūtes | Noņemts MISSE 7 eksperimentu konteiners, tā vietā uzstādīts MISSE 8. Uzstādīti dzesēšanas sistēmas cauruļvadi uz integrētās kopnes labās puses segmenta. Uzstādītas 2 sakaru antenas moduļa Destiny ārpusē. Darbs netika pabeigts Šamitofa skafandra CO2 līmeņa sensora sabojāšanās dēļ. | |
STS-134 EVA 2 |
Endrū Feistels Maikls Finks |
22.05.2011. 06:05 | 22.05. 14:12 |
8 stundas 07 minūtes | Segmenta P6 radiatoru uzpildīšana ar amonjaku. Saules bateriju pagriešanas mehānisma un Dextre rokas iesmērēšana. | |
STS-134 EVA 3 |
Endrū Feistels Maikls Finks |
25.05.2011. 05:43 | 25.05. 12:37 |
6 stundas 54 minūtes | Uz Zarja uzstādīts stacijas manipulatora turētājmezgls. Novilkti rezerves elektrobarošanas kabeļi no ASV uz Krievijas segmentu. Pabeigta sakaru antenu uzstādīšana pie Destiny. | |
STS-134 EVA 4 |
Maikls Finks Gregorijs Šamitofs |
27.05.2011. 04:15 | 27.05. 11:39 |
7 stundas 24 minūtes | Kosmoplāna manipulatora pagarinātājstieņa nostiprināšana pie stacijas S1 segmenta. Pagarinātājstienim nomainīta pieslēgvieta. Atskrūvēti Dextre rezerves rokas stiprinājumi uz ELC-3. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «NASA Announces Backup Commander For STS-134 Mission». NASA. 2010-01-13. Skatīts: 2010-01-13.
- ↑ Kelly rejoins Endeavour crew for April flight to space station WILLIAM HARWOOD, CBS News, 2011-02-04 (angliski)
- ↑ The Sensor Test for Orion RelNav Risk Mitigation Development Test Objective John A. Christian, Heather Hinkel, NASA Johnson Space Center, Sean Maguire, Jacobs Technology
- ↑ James D. Vanover: Shuttle worker who died in fall identified as engineer Arhivēts 2011-03-17 Wayback Machine vietnē. Bianca Prieto and Scott Powers, Orlando Sentinel, 2011-03-14 (angliski)
- ↑ «Space shuttle STS-134: Engineering problem scrubs launch». Orlando Sentinel (angliski). 2011-04-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-04. Skatīts: 2011-04-29.
- ↑ «Shuttle launch slips to at least May 10, possibly later» (angliski). CBS News. 2011-05=02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- STS-134 NASA mājaslapā Arhivēts 2011. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: STS-134 |
|
|