Latviešu valodā izdoti Bredberija darbi "Marsiešu hronikas", "451 grāds pēc Fārenheita", "Pieneņu vīns" (Dandelion Wine, 1957), kā arī stāstu krājums "Kaleidoskops", kura titulstāsts publicēts nedaudz agrāk, 1966. gadā žurnālā "Liesma" I. Siliņas tulkojumā.[2] 1973. gadā žurnālā "Zvaigzne" publicēts stāsts "Brīnumainākais no visiem brīnumiem" (tulkojusi Inese Veide).[3]
Rejs Bredberijs dzimis Vokiganā, Ilinoisā, viņa māte bija zviedriete, tēvs strādāja par elektromontieri. Viņa vectēvs un vecvectēvs no tēva puses bija avīžu izdevēji. No 1926. līdz 1927. gadam un no 1932. līdz 1933. gadam Bredberiju ģimene dzīvoja TūsonāArizonā, starplaikā joprojām uzturēdamies Vokiganā. 1934. gadā, kad Rejam bija trīspadsmit gadu, viņi pārcēlās uz Losandželosu.
1938. gadā Bredberijs pabeidza vidusskolu, taču mācības augstskolā neturpināja. Tā vietā viņš pelnīja naudu, uz ielām pārdodams avīzes un pašizglītojās vietējā bibliotēkā. Ietekmējies no zinātniskās fantastikas lubu žurnāliem, viņš togad sāka publicēt stāstus fanu izdotajos žurnālos. Viņa pirmā apmaksātā publikācija bija stāsts žurnālā Super Science Stories 1941. gadā, par to viņš saņēma 15 dolārus. Kopš 1942. gada viņš pievērsās tikai rakstīšanai. Viņa pirmā grāmata — stāstu krājums "Tumšais karnevāls" (Dark Carnival) tika izdota 1947. gadā izdevniecībā Arkham House. 1947. gadā viņš apprecējās ar Margaritu Maklēru (1922—2003), viņiem piedzima četras meitas.
Paralēli daiļliteratūrai Bredberijs rakstīja arī esejas par mākslu un kultūru. Daudzi viņa darbi tikuši ekranizēti.
.jpg)
