Polimorfisms (bioloģija)

Polimorfisms bioloģijā (no sengrieķu: πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.^[1]^[2]^[3]

Vienkāršākais un visbiežāk sastopamais polimorfisma veids ir viena nukleotīda polimorfisms (SNP), kas ietver vienas DNS bāzes aizstāšanu ar citu bāzi. SNP var izraisīt izmaiņas kodējošo proteīnu transkripcijas intensitātē, kas ir atšķirība no nopietnām mutācijām, kurās kodējošie proteīni var nebūt funkcionāli vai nesintezēties pilnvērtīgi.^[4]

Atsauces

↑ «polimorfisms | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-07-08.
↑ «Bioloģijas terminu vārdnīca». latvijas.daba.lv. Skatīts: 2023-07-08.^{[novecojusi saite]}
↑ Biotehnoloģijas horizonti. RIGA «AVOTS». 1987.
↑ Ģenētisko polimorfismu saistība ar septisko komplikāciju attīstību un klīnisko gaitu. 2011. 21. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Polimorfisms.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «polimorfisms | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-07-08.

[2] «Bioloģijas terminu vārdnīca». latvijas.daba.lv. Skatīts: 2023-07-08.^{[novecojusi saite]}

[3] Biotehnoloģijas horizonti. RIGA «AVOTS». 1987.

[4] Ģenētisko polimorfismu saistība ar septisko komplikāciju attīstību un klīnisko gaitu. 2011. 21. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]