Pāriet uz saturu

OSIRIS-APEX

Vikipēdijas lapa
OSIRIS-APEX
OSIRIS-REx
OSIRIS-APEX
KA veidsasteorīda paraugu atgādāšana
OperatorsNASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiLockheed Martin
Starts08.09.2016. 23:05 UTC
Starta vietaKanaverala SLC-41 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteAtlas V/411, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Darbības ilgums7 gadi (plānots)
NSSDC ID2016-055A
SCN41757
Tīmekļa vietnehttps://www.asteroidmission.org/
EnerģijaSaules baterijas, 3 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenis101955 Bennu
Programma New Frontiers
IepriekšējaisNākamais
JunoNew Frontiers 4

OSIRIS-APEX (APophis EXplorer; nosaukums līdz 2023. gada 24. septembrim OSIRIS-REx, Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Security, Regolith Explorer) ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde asteroīda paraugu atgādāšanai uz Zemi. Tā tika palaista 2016. gada 8. septembrī. 2018. gada decembrī OSIRIS-REx sasniedza asteroīdu 101955 Bennu. 2023. gada 24. septembrī tā uz Zemi nogādāja kapsulu ar asteroīda iežu paraugiem. Pēc tam misiju pagarināja, lai pietuvotos asteroīdam 99942 Apofiss.

Šī ir trešā programmas New Frontiers misija. Projekts izmaksājis aptuveni 800 miljonus ASV dolāru,[1] neieskaitot nesējraķeti, kura maksāja 183,5 miljonus USD.

Lidojuma gaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

OSIRIS-REx tika palaists 2016. gada 8. septembrī 23:05 UTC ar nesējraķeti Atlas V/411 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-41.

2016. gada 28. decembrī tika veikts trajektorijas korekcijas manevrs DSM-1, izmantojot 354 kg degvielas. Mazāks korekcijas manevrs veikts 2017. gada 18. janvārī. 2017. gada 22. septembrī OSIRIS-REx veica Zemes pārlidojumu, iegūstot paātrinājumu ar planētas gravitācijas palīdzību. Ciešākā pietuvošanās bija 16:52 UTC 17 237 km attālumā no Antarktīdas.[2]

Asteroīds 101955 Bennu no 2018. gada 25. novembrī uzņemtajiem attēliem

2018. gada 15. oktobrī tika veikts trajektorijas korekcijas manevrs AAM-2. 17. oktobrī tika nomesta TAGSAM paraugu atgriešanas sistēmas nosegplāksne. 3. decembrī OSIRIS-REx sasniedza 101955 Bennu, to pārlidojot 20 km attālumā. 31. decembrī zonde iegāja orbītā ap asteroīda ar augstumu no 1,4 km līdz 2 km.

2020. gada janvārī OSIRIS-REx sāka izlūkošanas misijas Recon B fāzi. 22. janvārī un 13. februārī zonde 620 m augstumā pārlidoja plānotās paraugu ņemšanas vietas Nightingale un Osprey (rezerves vieta). Martā sākās Recon C fāze. 3. martā zonde atstāja 1,4 km augsto orbītu, lai veiktu pārlidojumu virs Nightingale. Vistuvāk tā bija 251,6 augstumā. Pēc tam kosmiskais aparāts atgriezās 1,4 km orbītā. 15. aprīlī OSIRIS-REx vica pirmo paraugu ņemšanas izmēģinājumus virs Nightingale, pietuvojoties asteroīda virsmai līdz 65 metriem. 27. maijā notika 250 m pārlidojums virs Osprey vietas. Otrais paraugu ņemšanas izmēģinājumus virs Nightingale notika 11. augustā, pietuvojoties asteroīda virsmai līdz 40 metriem. 20. oktobrī 22:13 UTC OSIRIS-REx nolaidās un savāca iežu paraugus. Pēc tam zonde atgriezās iepriekšējā orbītā.

2021. gada 7. aprīlī zonde pēdējo reizi veica pietuvināšanos asteroīda virsmai. 10. maijā OSIRIS-REx atstāja asteroīda orbītu un sāka 2 gadu ceļu uz Zemi.

OSIRIS-REx nolaižamās kapsulas atgūšana

2023. gada 24. septembrī OSIRIS-REx pietuvojās Zemei un atdalīja kapsulu ar asteroīda iežu paraugiem. 14:52 UTC kapsula nolaidās Jūtas poligonā aptuveni 130 km no Soltleiksitijas.

Pēc tam kosmiskais aparāts veica manevrus, lai to ievadītu trajektorijā uz asteroīdu 99942 Apofiss. 25. septembrī NASA paziņoja, ka misija tiek pagarināta, un tai dots nosaukums OSIRIS-APEX (APophis EXplorer). 2029. gada 21. aprīlī plānota zondes pietuvošanās Apofisam.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ OSIRIS-REx probe launched to asteroid in compelling search for the origins of life Justin Ray, spaceflightnow.com, 2016-09-09
  2. ↑ OSIRIS-REx asteroid mission receives gravitational boost from planet Earth Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2017-09-22

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


BELINTERSAT-1 | Jason-3 | IRNSS-1E | Intelsat 29e | EUTELSAT 9B | Beidou M3-S | USA-266 | Kosmos-2514 | Kwangmyŏngsŏng 4 | USA-267 | Sentinel-3A | Hitomi · ChubuSat-2 · ChubuSat-3 · Horyu-4 | SES-9 | EUTELSAT 65 West A | IRNSS-1F | Resurs-P № 3 | ExoMars TGO (Schiaparelli) | Sojuz TMA-20M | Cygnus OA-6 (Diwata-1 · Flock-2e' 1 · Flock-2e' 2 · Flock-2e' 3 · Flock-2e' 4 · Flock-2e' 5 · Flock-2e' 6 · Flock-2e' 7 · Flock-2e' 8 · Flock-2e' 9 · Flock-2e' 10 · Flock-2e' 11 · Flock-2e' 12 · Flock-2e' 13 · Flock-2e' 14 · Flock-2e' 15 · Flock-2e' 16 · Flock-2e' 17 · Flock-2e' 18 · Flock-2e' 19 · Flock-2e' 20 · Lemur-2-Cubecheese · Lemur-2-Bridgeman · Lemur-2-Nate · Lemur-2-DrMuzz) | Kosmos-2515 | Beidou I6 | Progress MS-02 (Tomsk-TPU-120) | Shijian 10 | SpaceX CRS-8 (BEAM) | Sentinel-1B · MICROSCOPE · AAUSAT4 · e-st@r-II · OUFTI-1 | Mihailo Lomonosov · Aist-2D · SamSat-218 | IRNSS-1G | JCSAT-14 | Yaogan 30 | Galileo 13 · Galileo 14 | Thaicom 8 | Kosmos-2516 | Ziyuan III-02 · ÑuSat-1 · ÑuSat-2 | Kosmos-2517 | Intelsat 31 | USA-268 | Beidou G7 | EUTELSAT 117 West B · ABS-2A | EchoStar XVIII · BRIsat | Cartosat-2C · GHGsat · M3MSat · SkySat-C1 · BIROS · SathyabamaSat · Swayam · LAPAN-A3 · Flock-2p 1 · Flock-2p 2 · Flock-2p 3 · Flock-2p 4 · Flock-2p 5 · Flock-2p 6 · Flock-2p 7 · Flock-2p 8 · Flock-2p 9 · Flock-2p 10 · Flock-2p 11 · Flock-2p 12 | MUOS 5 | DFFC · Aoxiang Zhixing · Aolong 1 · Tiange Feixingqi 1 · Tiange Feixingqi 2 · ZGZ Shiyan Zhuangzhi | Shijian 16-02 | Sojuz MS-01 | Progress MS-03 | SpaceX CRS-9 | USA-269 | Tiantong-1 01 | Gaofen 3 | JCSAT-16 | Mozi · Lixing-1 · 3Cat 2 | USA-270 · USA-271 | Intelsat 33e · Intelsat 36 | Gaofen 10 | INSAT-3DR | OSIRIS-REx | Ofek-11 | Tiangong 2 (BanXing 2) | PerúSat 1 · SkySat 4 · SkySat 5 · SkySat 6 · SkySat 7 | ScatSat-1 · Alsat-1B · Alsat-2B · BlackSky Pathfinder 1 · Pratham · CanX 7 · Alsat-1N · PISat | Sky Muster II · GSAT-18 | Shenzhou 11 | Cygnus OA-5 (Lemur-2 14 · Lemur-2 15 · Lemur-2 16 · Lemur-2 17) | Sojuz MS-02 | Himawari 9 | Shijian 17 | XPNAV 1 · Xiaoxiang 1 | Worldview 4 · Prometheus 2.1 · Prometheus 2.2 · AeroCube 8C · AeroCube 8D · RAVAN · OptiCube 4 · CELTEE 1 | Yunhai 1 | Galileo 15 · Galileo 16 · Galileo 17 · Galileo 18 | Sojuz MS-03 | GOES 16 | Tianlian I-04 | Progress MS-04 | Göktürk-1 | Resourcesat-2A | USA-272 | Kounotori 6 (EGG · TuPOD (OSNSAT · Tancredo 1) · AOBA-VeloxIII · STARS C · FREEDOM · ITF 2 · Waseda-SAT 3 · TechEdSat-5 · 4 × Lemur-2) | Fengyun 4A | CYGNSS A · CYGNSS B · CYGNSS C · CYGNSS D · CYGNSS E · CYGNSS F · CYGNSS G · CYGNSS H | EchoStar 19 | Arase | TanSat · Spark-01 · Spark-02 | Star One D1 · JCSAT-15 | Superview 1 · Superview 2 · Bayi Kepu 1
Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=OSIRIS-APEX&oldid=3933020"