Nimbisms

Vēja parku būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību

Nimbisms (angļu: Nimbyism), retāk arī NIMBY sindroms, ir socioloģiska parādība, ko raksturo vietējās kopienas pretestība nekustamo īpašumu vai infrastruktūras attīstībai tās apkaimē kopsakarībā ar atbalstu stingriem teritorijas plānošanas noteikumiem. Jēdziens sev līdzi nes konotāciju, ka iedzīvotāji attīstības projekta priekšlikumu neatbalsta, jo projekta īstenošana ir paredzēta to tiešā tuvumā, taču paciestu vai atbalstītu ieceri, ja tā būtu plānota citviet. Šādus iedzīvotājus sauc par nimbijiem (angļu: nimby, nimbys). Jēdziens ir akronīms no frāzes Not In My Back Yard, kas latviski tulkojams kā "tikai ne manā sētā" vai "ne manā pagalmā".

Ar NIMBY pretestību nereti sastopas lētu mājokļu, bezpajumtnieku patversmju, rūpnīcu, lopkopības, ātrgaitas dzelzceļu, veloinfrastruktūras, gājēju drošības, satiksmes mierināšanas, saules paneļu parku, vēja parku, frekinga, derīgo izrakteņu ieguves, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtu un radioaktīvo atkritumu glabātavu būvniecības projekti.

Pamatojums

Galvenie argumenti pret nevēlamiem attīstības virzieniem visbiežāk skar sekojošus riskus:

• Nekustamā īpašuma vērtības kritums: nevēlamas attīstības tuvumā esoši mājokļi potenciālajiem pircējiem var kļūt mazāk pievilcīgi.
• Vides piesārņojums: ķīmiskās un smagās rūpniecības, atkritumu dedzināšanas, krematoriju un citu projektu īstenošanas rezultātā var tikt nodarīts vai var tikt apgalvots, ka tiks nodarīts kaitējums augsnes, gruntsūdens, virszemes ūdeņu vai gaisa kvalitātei potenciālo objektu tuvumā. Iebildumus var izraisīt tādu objektu būvniecība, kuru ekspluatācijas gaitā izdalās smakas, piemēram, lopu fermas. Reklāmas objekti un iestādes, kas darbojas visu diennakti un ietver apgaismojumu, tostarp, auto stāvvietu apgaismojumu, var izraisīt gaismas piesārņojumu. Satiksmes, vēja parku, lidostu, rūpnīcu, stadionu, sarīkojumu, kafejnīcu un naktsklubu klātbūtne var izsaukt sabiedrības neapmierinātību, ja tie rada troksni, sevišķi naktīs.
• Vides katastrofas risks: derīgo izrakteņu ieguve, tostarp, frekings, ķīmiskā un smagā rūpniecība, aizsprosti un atomelektrostacijas var paaugstināt vides katastrofas risku.
• Nespēja iekļauties apkārtējās vides kontekstā: objekts ir vai tiek uzskatīts par neglītu, stila, mēroga vai augstuma ziņā neatbilstošu, ar vēsturisko apbūvi kontrastējošu vai kaitējošu apkārtējo īpašumu izsauļojumam.
• Paaugstināta satiksmes intensitāte: darbavietu un mājokļu skaita pieaugums, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība var palielināt satiksmes vai kravas transporta plūsmu vai pieprasījumu pēc stāvvietām.
• Kaitējums vietējiem un mazajiem uzņēmumiem: lielveikalu un tirdzniecības centru būvniecība rada konkurenci vietējiem tirgotājiem. Jaunu ceļu būvniecība vai esošo ceļu pārbūve var samazināt apmeklētāju plūsmu. Abi scenāriji var novest pie nesamērīgām uzņēmējdarbības pārcelšanas izmaksām vai radīt zaudējumus uzņēmumiem.
• Neproporcionāls ieguvums vietējiem iedzīvotājiem: projekts sniedz labumu attāliem cilvēkiem, piemēram, investoriem (komerciālu objektu, tostarp, rūpnīcu vai lielveikalu būvniecības gadījumā) vai citu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem (reģionālu projektu gadījumā, piemēram, transporta infrastruktūra, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu poligoni).
• Noziedzības pieaugums: projektus, kas piesaista vai nodarbina mazkvalificētus darba ņēmējus, minoritātes, marginalizētas vai socioekonomiski nelabklājīgas sabiedrības grupas, kā arī iestādes, kas rūpējas par cilvēkiem, kurus uzskata par uz noziedzību tendētiem, tostarp, cilvēkiem ar psihes traucējumiem, nabadzīgajiem un narkomāniem, var uztvert kā noziedzības risku izraisošus.
• Kopienas sajūtas zudums: Ieceres, kuru īstenošanas rezultātā apdzīvotajā vietā var ierasties jauni iemītnieki, piemēram, jaunu mājokļu būvniecība, var izmainīt apkaimes raksturu vai kopienas sajūtu.

Skatīt arī

• Ģentrifikācija