Mikulova
Mikulova | |||
---|---|---|---|
Skats uz Milkulovas centru | |||
| |||
Koordinātas: 48°48′20″N 16°38′16″E / 48.80556°N 16.63778°EKoordinātas: 48°48′20″N 16°38′16″E / 48.80556°N 16.63778°E | |||
Valsts | Čehija | ||
Apgabals | Dienvidmorāvijas apgabals | ||
Apriņķis | Bržeclavas apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1410 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 45,34 km2 | ||
Augstums | 242 m | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• kopā | 7 638 | ||
• blīvums | 164,2/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa | http://www.mikulov.cz/ | ||
Mikulova Vikikrātuvē |
Mikulova (čehu: Mikulov) ir pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala Bržeclavas apriņķī netālu no Austrijas robežas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos no 12. gadsimta. No 1249. līdz 1572. gadam pilsēta attīstījās kā Lihtenšteinu īpašums, vēlāk tā pārgāja Didrihšteiniem. No 1421. gada, kad Albrehts II no Lejasaustrijas padzina ebrejus, pilsēta izveidojās par ievērojamu ebreju centru. 1621. gadā pilsētā tika parakstīts Nikolsburgas miers starp Gāboru Betlenu un Ferdinandu II. Ilgu laiku pilsēta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. No 1918. gada — Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, bet pēc kara no pilsētas padzīti tās vācu iedzīvotāji (1938. gadā pilsētā 89% bija vācvalodīgie iedzīvotāji). Kopš 1993. gada — Čehijā.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta ir Morāvijas vīna ražošanas centrs.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikulova ir Austrijas prezidenta Ādolfa Šerfa (Adolf Schärf, 1890-1965) dzimtā pilsēta.
No 1553. līdz 1588. gadam Mikulovā par rabīnu darbojās Jūda Lēvs - leģendārais golema radītājs. 19. gadsimta beigās vietējā ģimnāzijā mācījās Austrijas prezidents Kārlis Renners (Karl Renner, 1870-1950).
Šis ar Čehiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.