Pāriet uz saturu

Meklsfīlda

Vikipēdijas lapa
Meklsfīlda
pilsēta
Macclesfield
Meklsfīlda (Anglija)
Meklsfīlda
Meklsfīlda
Meklsfīlda (Češīra)
Meklsfīlda
Meklsfīlda
Meklsfīlda (Apvienotā Karaliste)
Meklsfīlda
Meklsfīlda
Koordinātas: 53°15′37″N 2°07′31″W / 53.26028°N 2.12528°W / 53.26028; -2.12528Koordinātas: 53°15′37″N 2°07′31″W / 53.26028°N 2.12528°W / 53.26028; -2.12528
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valsts daļa Karogs: Anglija Anglija
Reģions Ziemeļrietumanglija
Grāfiste Češīra
Unitārā pašvaldība Češīras Austrumi
Platība
 • pilsēta 19,33 km2
Augstums 155 m
Iedzīvotāji (2021)
 • pilsēta 52 496
 • blīvums 2 715,8/km²
 • urbānā teritorija 57 539
Laika josla GMT (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Pasta kods SK10, SK11
Mājaslapa www.macclesfield-tc.gov.uk
Meklsfīlda Vikikrātuvē

Meklsfīlda (angļu: Macclesfield; izrunā: /mækəlzfiəld/) ir pilsēta un pagasts Anglijā, Češīras ceremoniālajā grāfistē, Češīras Austrumu unitārās pašvaldības otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumu daļā Bolinas upes krastos 68 km no grāfistes galvenās pilsētas Česteras un 280 km no valsts galvaspilsētas Londonas.

Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta Maclesfeld muiža; 1070. gados muiža tikusi nopostīta un inventarizācijā norādīts tās vērtības kritums no £8 līdz 20 šiliņiem. 1261. gadā karalis Edvards I piešķīra Meklsfīldai boro hartiju, kas deva tai tiesības rīkot tirgu, gadatirgu, kā arī tiesu. Tjudoru laikmetā pilsēta plauka kā amatniecības centrs — šeit izgatavoja zirglietas, cimdus, pogas, lentas un greznumlietas.

No 17. gadsimta pilsētā attīstījās zīda industrija. Pirmā zīda fabrika tika dibināta 1740. gados un 18. gadsimtā pilsēta kļuva par vienu no pasaules nozīmīgākajiem zīda izstrādājumu ražošanas centriem, bet 1832. gadā pilsētā darbojās 71 zīda fabrika, kur nodarbināja ap 10 tūkstošiem cilvēku. 1851. gadā pilsētas zīda industrijā iestājās krīze un daudzi zīda fabriku darbinieki emigrēja uz ASV tālaika zīda industrijas centru Patersonu. Nelielos apjomos zīda industrija pilsētā pastāvēja līdz pat 1980. gadiem.[1]

Mūsdienās pilsētā attīstīta farmaceitiskā ražošana (AstraZeneca, Novartis), kā arī vairākas vieglās rūpniecības nozares.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]