Mars Pathfinder
Mars Pathfinder bija ASV nolaižamais aparāts, kas, lai nosēstos uz Marsa, izmantoja tam laikam unikālo gaisa spilvenu sistēmu. Aparāts startēja 1996.gada 4.decembrī un 1997.gada 4.jūlijā veiksmīgi nosēdās uz Marsa. Tā vietā lai izmantotu sarežģīto bremzēšanas raķešu sistēmu, "Pathfinder" no sākuma izlaida bremzēšanas izpletni un vēlāk piepildīja gaisa spilvenu sekcijas, kas aptvēra visu kapsulu. Pēc tam izpletnis tika atlaists un aparāts nokrita uz Marsa virsmas, kur pēc vairākiem lēcieniem nobremzējās pilnībā. Kad kritiens bija beidzies un bija pabeigtas sistēmu pārbaudes, aparāts atvēra aizsargkapsulu un uzsāka darbu. Dienu pēc nosēšānās uz Marsa virsmas tika izvadīts mazs pašgājējrobots "Sojourner", kas izlūkoja nolaižamā aparāta apkārtni, pētot dažus lielākos akmeņus. Zonde darbojās 83 Marsa dienas un sakari ar to pazuda 1997. gada 27. septembrī. NASA mēģināja atjaunot sakarus līdz pat 1998. gada 10. martam, kad arī tika oficiāli paziņots par zondes darbības beigām. "Pathfinder" nolaižamais aparāts ieguva 16 500 fotogrāfijas, kā arī retranslēja 550 attēlus, kurus ieguva pašgājejrobots. Nolaižamais aparāts veica vairākas atmosfēras ķīmiskās analīzes un novēroja Marsa laikapstākļus. "Sojourner" veica vairāku akmeņu ķīmisko analīzi. "Mars Pathfinder" bija viena no nosacīti "lētajām" NASA misijām, jo visa programma izmaksāja tikai 150 miljonus ASV dolāru un tas bija apmēram 5 reizes mazāk par "Viking" programmas izmaksām. Veiksmīgās nosēšanās sistēmas darbība pavēra iespējas nosēdināt aparātus uz Marsa daudz lētāk un drošāk.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mars Pathfinder.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|