Lāšs Vilks
Lāšs Vilks Lars Vilks | |
---|---|
Dzimis |
1946. gada 20. jūnijā Helsingborja, Zviedrija |
Miris |
2021. gada 3. oktobrī (75 gadu vecumā) Markarida, Zviedrija |
Tautība | zviedrs |
Nozares | |
Slavenākie darbi |
|
Lāšs Vilks (zviedru: Lars Vilks, dzimis 1946. gada 20. jūnijā, miris 2021. gada 3. oktobrī) bija latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks,[1] konceptuālās mākslas pārstāvis un mākslas zinātnieks. Vilks pazīstams ar savām skulptūrām Nimis (1980) un Arx (1991), kuras izvietotas par neatkarīgu pasludinātā teritorijā "Ladonijā".
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1946. gada 20. jūnijā Helsingborjā latviešu izcelsmes strādnieka Eino Vilka (Eino tēvs bija latvietis, māte igauniete) un viņa sievas zviedrietes Zviestīnes ģimenē. Eino līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Igaunijas pilsētiņā Meizakilā netālu no Latvijas—Igaunijas robežas un kā kara bēglis pāri Baltijas jūrai ieradās Zviedrijā.[2]
1980. gadā pēc izglābšanās no noslīkšanas jūrā L. Vilks savas izglābšanās vietā sāka no krastmalā izskalotiem stumbriem, dēļiem un zariem celt torņus, kāpnes, tiltus un ejas, kopā izlietojot apmēram 60 tonnas kokmateriālu. Pamazām pie klinšu sienas izveidojās ap 60 m gara celtne ar līdz 12 m augstiem torņiem. Kādā vietā viņš iekārtoja savdabīgu "bibliotēku", pienaglojot pie sienām grāmatas, plakātus, uzrakstus un no citām zemēm pārvestus priekšmetus, arī kādu koka dēlīti ar latvisku uzrakstu. Savu skulptūru pilsētu viņš vēlāk nosauca par Nimis.
Vietējie iedzīvotāji iesniedza policijā sūdzības par kokmateriālu zādzību un neatļautu būvi, uz sūdzību pamata aizsākās gadiem ilgi tiesas procesi. Tiesa nolēma būves nojaukt, tomēr tās nopirka pazīstamais vācu mākslinieks Boiss. Pēc viņa nāves būves iegādājās bulgāru mākslinieks Kristo. Zviedrijas augstākā tiesa L. Vilka veidojumus atzina par mākslas darbu, taču sodīja viņu ar naudas sodu par neatļautu būvi dabas rezervātā.
1987. gadā ieguva Lundas Universitātē doktora grādu mākslas vēsturē ar tematu "Māksla un mākslas", tā galvenā tēze bija, ka īsta māksla var rasties tikai absolūti brīvā beznormu atmosfērā.[2]
L. Vilks strādāja Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā (1988—1997) un Bergenas Nacionālajā mākslas akadēmijā (1997—2003). 2007. gadā kļuva starptautiski atpazīstams pēc karikatūras The Muhammad Drawings, kurā islāma pravietis Muhameds attēlots kā suns, publicēšanas. Tas izraisīja musulmaņu protestus, un sekoja vairāki islāma radikāļu mēģinājumi nogalināt Vilku.
2015. gada 14. februāra naktī kāds palestīniešu cilmes terorists Kopenhāgenā iebruka Lāša Vilka konferences Kunst, Blasfemi og Ytringsfrihed laikā un mēģināja viņu noslepkavot, uzbrukumā tika nogalināts viens apsargs.[3]
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lāšs Vilks gāja bojā autoavārijā 2021. gada 3. oktobrī Markaridā, Zviedrijas dienvidos. Viņš kopš 2007. gada Muhameda karikatūras publicēšanas bija policijas aizsardzībā.[4] 2021. gada 3. oktobrī viņš brauca nemarķētā policijas automašīnā kopā ar diviem policistiem, kad viņu automašīna sadūrās ar kravas automašīnu un aizdegās. Arī abi policisti gāja bojā.[5][6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lars Vilks profile Arhivēts 2010-12-16 Wayback Machine vietnē., NovelArt.org
- ↑ 2,0 2,1 PA LATVISKA VĀRDA PĒDĀM − LARSS VILKS Visvaldis Bokalders, Jaunā Gaita nr. 177., 1990. gada maijā
- ↑ Sarkanās līnijas Parīzē un Kopenhāgenā? Baiļu imperatīvs ir klāt? Sandra Veinberga, 2015. gada 15. februārī
- ↑ «Threatened Swedish artist reportedly dead in road accident». AP News.
- ↑ «The artist Lars Vilks died in a traffic accident with a civilian police car in Sweden – NRK Urix – Foreign news and documentaries». World Today News.
- ↑ «Lars Vilks, threatened Swedish artist, dies in traffic accident: Report». The Washington Times.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāšs Vilks.
- Lāša Vilka oficiālā mājaslapa Arhivēts 2015. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē.
- Lars Vilks NovelArt.org (angliski)
Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|