Pāriet uz saturu

Kvidzina

Vikipēdijas lapa
Kvidzina
pilsēta
Kwidzyn
Kvidzinas pils
Kvidzinas pils
Karogs: Kvidzina
Karogs
Ģerbonis: Kvidzina
Ģerbonis
Kvidzina (Polija)
Kvidzina
Kvidzina
Koordinātas: 53°44′09″N 18°55′51″E / 53.73583°N 18.93083°E / 53.73583; 18.93083Koordinātas: 53°44′09″N 18°55′51″E / 53.73583°N 18.93083°E / 53.73583; 18.93083
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Pomožes vojevodiste
Apriņķis Kvidzinas apriņķis
Pilsētas tiesības 1233
Platība
 • Kopējā 21,82 km2
Augstums 42 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 37 768
 • blīvums 1 733/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kwidzyn.pl
Kvidzina Vikikrātuvē

Kvidzina (poļu: Kwidzyn) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Malborkas. Pazīstama ar labi saglabājušos Vācu ordeņa pili un katedrāli. Vēsturiskā Pomezānijas galvaspilsēta.

Pili 1232. gadā dibinājis Vācu ordenis un nākamajā gadā tika dibināta arī pati pilsēta, kas vēsturiski pazīstama ar nosaukumu Marienverdera (Marienwerder). Pilsēta kļuva par Pomezānijas bīskapu rezidences vietu. 1440. gada 14. martā pilsētā tika dibināta Prūsijas konfederācija, kas Trīspadsmitgadu kara laikā kopā ar poļiem sakāva Vācu ordeni un iekļāvās Polijas valstī. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas Marienverdena kļuva par Rietumprūsijas administratīvo centru. 1866. gadā Marienverdenā mira vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke). Pēc Pirmā pasaules kara Marienverdenā tika rīkots referendums par valstisko piederību un 92% no vēlētājiem nobalsoja par palikšanu Vācijā. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika iekļauta Polijā, un visi vācu iedzīvotāji tika no pilsētas padzīti.

Pilsētas basketbola komanda Kvidzinas "Bank BPS Basket" spēlē Polijas basketbola augstākajā līgā.

Apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]