Konda (upe)
| Konda | |
|---|---|
| krievu: Конда | |
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka  ieteka | |
| Izteka | Ļulimvors 61°26′44″N 64°29′48″E / 61.44556°N 64.49667°E |
| Ieteka | Irtiša 60°42′23″N 69°49′13″E / 60.70639°N 69.82028°EKoordinātas: 60°42′23″N 69°49′13″E / 60.70639°N 69.82028°E |
| Baseina valstis | |
| Garums | 1097 km |
| Ietekas augstums | 20 m |
| Vidējā caurtece | 342 m³/s |
| Baseina platība | 72 800 km² |
Konda (krievu: Конда) ir upe Krievijā, Sibīrijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, plūst cauri Hantu-Mansu autonomajam apvidum — Jugrai.[1] Tās garums ir 1097 km.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upe sākas purvainā apvidū Ļulimvora augstienē, plūst pa Kondas zemieni. Upes baseinā purvu īpatsvars sasniedz 70%, bet 5% aizņem ezeri. Upes ieleja zema, pārpurvota, daudz atteku un mazu ezeriņu. Apaugusi ar jaukto mežu. Upes gultne ļoti līkumota, tās platums no 15—20 m augštecē līdz 150—300 m lejtecē. Straumes ātrums no 0,16 m/s līdz 0,8 m/s straujtecēs. Pie ietekas Irtišā veido līdz 50 km garu un 5—10 km platu ezeru Kondas Soru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Sibīrijas hanisti, viņš savam titulam pirms nāves 1584. gadā pievienoja arī "Jugras lielkņaza, Obdoras, Kondas kņaza un visas Sibīrijas zemes un Ziemeļu puses pavēlnieka" (великiй князь Югорскiй, князь Обдорскiй, Кондинскiй и всея Сибирскiе земли и Сђверныя страны повелитель) nosaukumu, bet pēc hana Kučuma un viņa dēla hana Ali uzveikšanas 1607. gadā Boriss Godunovs un viņa pēcteči sāka lietot Sibīrijas cara (Царь Сибирскiй) titulu.[2] Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.
Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 372. lpp.
- ↑ http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|