Pāriet uz saturu

Knābis

Vikipēdijas lapa
Dažādi putnu knābji

Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku). Putnu augšžokli sauc par augšknābi, bet apakšžokli — par apakšknābi. Augšknābja pamatne daudziem putniem pārklāta ar vaskādiņu. Putniem, kuriem nav vaskādiņas, ramfotēka pakāpeniski sabiezinās un pāriet galvas pieres daļas ādā. Putnu embrijiem uz virsknābja mēdz veidoties speciāls izaugums — olas zobs.

Putnu knābim ir daudzveidīgas funkcijas, tādēļ tā forma arī ir ļoti daudzveidīga un var kalpot putna sugas raksturošanai. Knābis putniem kalpo uzbrukumam un aizsardzībai, laupījuma satveršanai un saplosīšanai, augsnes rakšanai un zondēšanai, koku kalšanai, kā arī citām sarežģītām darbībām, kas saistītas ar apspalvojuma kopšanu, ligzdas vīšanu u.c. Funkciju daudzveidība iespējama putnu galvaskausa, ar kuru saistīts augšknābis, lielā kustīguma dēļ; apakšknābja kustības savukārt nodrošina košanas muskulatūra.

Knābja formu visvairāk nosaka putna barošanās veids. Plēsīgiem putniem knābis ir ass, izliekts uz leju; ūdensputniem — plakans, ar raga plātnītēm ūdens filtrēšanai; graudēdājiem putniem — īss, masīvs un spēcīgs; kukaiņēdājiem — tievs, ass, dažādas formas un garuma.

Dažu fosilo putnu knābjiem iekšējās malās bija zobi.

Knābjiem līdzīgi veidojumi ir arī citiem dzīvniekiem — kloākaiņiem, piemēram, pīļknābim; bruņrupučiem; dažiem galvkājiem (kalmāriem). Knābji bija arī izmirušajiem pterozauriem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]