Pāriet uz saturu

Kimono

Vikipēdijas lapa
Japāņu meitenes kimono

Kimono ir japāņu tautastērps. Tas ir garš T veida apģērbs, parasti šūts no zīda vai kokvilnas. Japānā kimono valkā gan vīrieši, gan sievietes. Kimono tiek sasiets ar jostu, ko sauc par obi. Tradicionāli kimono tiek šūti ar rokām. Parasti kimono tiek valkāts formālos gadījumos.

Pastāv viedoklis, ka kimono ticis atvasināts no ķīniešu apģērba.[1][2]

Japāņi sāka nomainīt kimono par labu Rietumu apģērbam 1870. gados. Pēc imperatora Meidzi pavēles[3] policisti, dzelzceļnieki un skolotāji pārgāja uz Rietumu drēbēm. Rietumu apģērbs kļuva par karaspēka un skolas uniformu.

Tērpa izveidojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sieviete kimono Fukuokas rātsnamā

Tradicionālais japāņu kimono ir ļoti garš (sniedzas līdz pat potītēm) T veida apģērbs. Visas tā šuves ir taisnas. Kimono mēdz būt arī apkakle. Piedurkņu garums ir dažāds un var daudz ko pastāstīt par kimono īpašnieku. Piemēram, sieviešu kāzu kimono ir ar garām un platām piedurknēm. Piedurknes dažiem kimono var sniegties līdz pat grīdai, bet to platums pārsniegt pusmetru. Vispiemērotākais audums šim apģērbam ir zīds. Kokvilna ieņem otro vietu. No poliestera kimono tiek šūti diezgan reti. Visi sumo cīkstoņu apģērbi tiek izgatavoti pēc pasūtījuma.

Tradicionāli kimono tiek šūti ar rokām; pat ar šujmašīnu izgatavotā kimono jāiegulda ievērojams roku darbs.

Kimono raksts var noteikt, kurā sezonā tas tiek valkāts. Piemēram, pavasarī valkā modeli ar tauriņiem vai ķiršu ziediem. Vasarā bieži sastopami ūdens zīmējumi. Populārs rudens motīvs ir nodzeltējusi Japānas kļavas lapa, ziemas dizainā var būt iekļauti bambusu, priedes un plūmju ziedi.

Atšķirībā no sieviešu kimono, vīriešu kimono tērpi ir daudz vienkāršāki, parasti tie sastāv no pieciem gabaliem, neskaitot apavus.

Arī daudzskaitlis vārdam kimono ir "kimono", jo japāņu valodā netiek izdalīti daudzskaitļa lietvārdi. Angļu valodā dažreiz tiek izmantots daudzskaitlis "kimonos".

Vārds kimono burtiski nozīmē "lieta, ko valkāt"; tas izriet no darbības vārda ki (japāņu: "valkāt (uz pleciem)") un lietvārda mono (japāņu: "lieta").[4]

Japāņu kimono tiek valkāts tā, lai tā apkakle pārklājas labajā pusē, ja vien valkātājs nav miris.[5]

Kimono tiek sasiets ar mīkstu un platu jostu, ko sauc par obi. Obi tiek vairākas reizes aptīta ap ķermeni un sasieta aizmugurē. Priekšpusē obi sasien tikai vecākās profesijas pārstāves — joro. Jāatzīmē, ka pie japāņu apģērba neder jebkuri apavi, bet tikai tradicionālie, kurus sauc par zori vai gita.

Japāņu sandales zori

Tagad kimono parasti valkā tikai formālos gadījumos un parasti tikai meitenes. Vecākas sievietes ikdienā valkā tradicionālās japāņu drēbes. Mūsdienās kimono galvenokārt tiek nēsāts svinīgos pasākumos, taču to var valkāt arī kā ikdienas apģērbu. Kimono var valkāt nozīmīgās svētku dienās un festivālos, kāzās un bērēs, taču ir maz gadījumu, kad mūsdienās cilvēkam būtu pienākums valkāt kimono.

Laika gaitā kimono ir ieguvis reputāciju kā neērti un grūti valkājams apģērbs; tomēr tas pēdējos gadu desmitos ir piedzīvojis popularitātes atjaunošanos, un kopš gadsimtu mijas kimono entuziastu skaits ir pieaudzis, reklamējot to kā ērtu un modernu apģērbu.

Cilvēki, kas mēdz valkāt kimono visbiežāk — dažos gadījumos pat ikdienā — ir gados vecāki vīrieši un sievietes, geišas, maiko un sumo cīkstoņi, taču sumo cīkstoņiem, kad tie parādās publiski, ir jāvalkā tradicionālais japāņu apģērbs.[6]

Senatnē, lai mazgātu kimono, tas tika izārdīts un pēc tam atkal sašūts.[7] Šo tradicionālo mazgāšanas metodi sauc par arai hari. Tā kā mazgājot šuves jāizņem, tradicionālais kimono ir jāšuj ar rokām. Arai hari ir ļoti dārga un grūti veicama, un tas ir viens no kimono popularitātes samazināšanās cēloņiem. Mūsdienu auduma tīrīšanas metodes šo vajadzību noliedz. Ir izstrādāti moderni audumi un tīrīšanas metodes, kas novērš šo vajadzību, lai gan joprojām tiek praktizēta kimono mazgāšana tradicionāli, īpaši augstas klases apģērbiem.

Kimono, kas ražots pēc tradicionālām metodēm, vidējai japāņu ģimenei ir kļuvis pārāk dārgs. Saskaņā ar Tokijas vairumtirgotāju asociācijas datiem kimono maksā apmēram 1000 ASV dolāru. Daudzkārt kimono izmaksā pat daudz vairāk. Pilnīgi jauna sieviešu kimono cena var pārsniegt 10 000 ASV dolāru.[8] Pilns apģērba komplekts ar kimono, apakšveļu, obi, zeķēm, apaviem un aksesuāriem var viegli pārsniegt 20 000 ASV dolāru cenu. Pat josta, kas izgatavota vienā eksemplārā, var maksāt tikpat, cik viss kimono.

Dažos īpašos gadījumos, piemēram, kāzu dienā, kad kimono valkāšanas vajadzība ir neatliekama, vairums cilvēku izvēlas to īrēt.

  1. Elizabeth LaCouture, Journal of Design History, Vol. 30, Issue 3, 1 September 2017, Pages 300–314.
  2. Liddell, Jill (1989), J. Liddell, The story of the kimono, EP Dutton New York, 1989, ISBN 9780525245742.
  3. 1871(明治5)年11月12日太政官布告399号
  4. Liza Dalby. Kimono: Fashioning Culture (1st izd.). Seattle : University of Washington Press, 1993.
  5. Hanami Web – Inside Japan. All rights reserved. «What Kimono Signifies». HanamiWeb. Skatīts: 2012-07-22.
  6. Sharnoff, Lora. Grand Sumo. Weatherhill, 1993. ISBN 0-8348-0283-X.
  7. Liza Dalby. Geisha (4th izd.). London : Vintage Random House, 2000. ISBN 0 09 928638 6.
  8. Juliet Hindell. «World: Asia-Pacific Saving the kimono». BBC, 1999. gada 22. maijs. Skatīts: 2007-09-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]