Jemeļjans Pugačovs
|
Jemeļjans Pugačovs (krievu: Емельян Иванович Пугачёв; dzimis 1742. gadā, miris 1775. gada 21. janvārī) bija Donas kazaks, 1773./1775. gadā, Katrīnas Lielās valdīšanas laikā, bija Krievijas zemnieku kara līderis. Uzdeva sevi par caru Pēteri III, kurš bija nogalināts 1762. gadā.
Kazaku dienestā no 18 gadiem. Piedalījās Septiņgadu karā un krievu—turku karā (1768—1774). Kad slimības dēļ 1771. gadā Pugačovam tika atteikta demobilizācija, no dienesta bēga un slapstījās dažādās vietās, bieži starp vecticībniekiem. 1772. gada beigās Jaikas pilsētiņā (Oralā) pirmoreiz publiski apgalvoja, ka ir Pēteris III, kurš izglābies no nāves. Tika arestēts, tomēr izbēga un sāka pulcēt ap sevi neapmierinātos kazakus.
Nemierniekiem piebiedrojās Urālu rūpnīcu zemnieki un Krievijas mazākumtautības (baškīri, kalmiki, tatāri, kazahi, čuvaši). Sacelšanās aptvēra Urālus, Baškīriju, daļu Rietumsibīrijas, Pievolgu. 1774. gada jūlijā tika ieņemta Kazaņa. Tomēr 1774. gada augustā Pugačova spēki cieta sakāvi pie Caricinas (Krievijas impērijas armiju komandēja vācbaltietis Johans fon Mihelsons). 8. septembrī Pugačova vienības kazaki, vēlēdamies paglābties no represijām, viņu sagūstīja un nodeva varas iestādēm. Aizvests uz Maskavu, kur sodīts ar nāvi.
Pugačova sacelšanās īpaši interesēja Puškinu, kurš aprakstījis sacelšanās notikumus romānā "Kapteiņa meitiņa" (Капитанская дочка, 1836).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jemeļjans Pugačovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|