Japānas zebiekste
| Japānas zebiekste Mustela itatsi (Temminck, 1844) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Suga | Japānas zebiekste (Mustela itatsi) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Introdukcijas areāls | |
 Japānas zebiekste Vikikrātuvē | |
Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs. Dzīvo vairākās Japānas arhipelāga salās: Honsju, Kjusju, Šikoku.[1] Tā ir introducēta arī Hokaido un Rjūkjū salās, lai kontrolētu grauzēju vairošanos salās, kā arī tā ir introducēta Krievijas Sahalīnas salā.[2]
Japānas zebieksti senākos informācijas avotos bieži klasificē kā Sibīrijas kolonoka (Mustela sibirica) pasugu, saucot par Sahalīnas kolonoku (Mustela sibirica itatsi). Abas sugas ārēji ir ļoti līdzīgas, tomēr tām ir atšķirīgs astes garums, ķermeņa un galvas attiecības.[3] Izpētot abu dzīvnieku DNS, ir atklātas arī ģenētiskās atšķirības, un zinātnieki ir secinājuši, ka abas sugas viena no otras ir nodalījušās pirms 1,6—1,7 miljoniem gadu.[3] Mūsdienās abu sugu apdzīvotās teritorijas pārklājas Japānas rietumos, kur Sibīrijas kolonoks ir introducēts savvaļā.[3]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japānas zebiekstei ir slaids, garš un lokans ķermenis ar īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņa ķermeņa garums bez astes ir 29—37 cm,[4] astes garums apmēram 17 cm, mātītes ķermeņa garums 20–26 cm.[4] Kažoka krāsa Japānas zebiekstēm ir līdzīga Sibīrijas kolonokam, tā ir oranži brūna, ar tumšāku matojumu uz sejas, pazode balta.[4] Japānas zebiekstes foto apskatīt šeit[novecojusi saite].
Japānas zebiekstei zem astes ir smakas sekrēta dziedzeri. Briesmu gadījumā tā ienaidnieku cenšas aizbaidīt ar smaku. Par spīti savam smakas ierocim, zebiekstes ir tīrīgi dzīvnieki un migas tuvumā iekārto speciālu vietu tualetei.[4]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japānas zebiekste apmetas kalnu mežos un krūmājos ūdens tuvumā. Tā ļoti labi peld un uz ūdens uzvedis līdzīgi mazam ūdram. Tā apmetas uz dzīvi koku dobumos, izklājot migu ar sausu zāli vai putnu spalvām.[4] Japānas zebiekste ir veikla, izturīga un nežēlīga medniece ar asiem zobiem. Tā medī peles, vardes, rāpuļus, kukaiņus un vēžus.[5] Ja barības ir daudz, tā tiek noglabāta krātuvēs. Reizēm zebiekste, nokožot peli, izēd tikai smadzenes un rīkles galu.[4]
Japānas zebieksti medī lielie, plēsīgie putni, lapsas un mājas kaķi, tādēļ atklātā vietā zebiekste iziet ar lielu piesardzību. Tā labāk uzturas mežā, ložņājot zem zariem, pa akmeņu kaudzēm un grauzēju alām. Izmantojot savu izcilo ožu un dzirdi, tā meklē savus upurus.[4] Dzimumbriedumu Japānas zebiekste sasniedz pirms tā ir gadu veca. Parasti piedzimst 4—5 mazuļi, par kuriem rūpējas abi vecāki.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mustela itatsi (Japanese Weasel)[novecojusi saite]
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: itatsi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2008. gada 23. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 http://www.jstage.jst.go.jp/article/jmammsocjapan/19/1/33/_pdf[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Japanese weasel | The Japan Times Online
- ↑ «Science Links Japan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. februārī. Skatīts: 2012. gada 17. februārī. Teksts " Food Habits of Introduced Japanese Weasels(Mustela itatsi) and Impacts on Native Species on Zamami Island " ignorēts
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mustela itatsi Arhivēts 2013. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Japānas zebiekstes foto (scienceblogs.com)
- Japānas zebiekstes foto Arhivēts 2010. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. (natural-japan)
- Japānas zebiekstes foto (livedoor.jp)