Jamaika

Jamaika Jamaica
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Out of many, one people"
Himna: Jamaica, Land We Love Karaliskā himna: God Save the King
Location of
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Kingstona
Valsts valodas		angļu valoda
Etniskās grupas (2001)		melnādainie 91,2% jauktas rases 6,2% citi 2,6%
Valdība		Konstitucionālā monarhija
-	Karalis	Čārlzs III Vindzors
-	Ģenerālgubernators	Patrick Allen
-	Premjerministrs	Andrew Holness
Dibināšana
-	Neatkarība no Lielbritānijas	1962. gada 6. augustā
Platība
-	Kopā	10 991 km² (166)
-	Ūdens (%)	1,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2015. gadā	2 950 210 (139.)
-	Blīvums	268/km² (49.)
IKP (PPP)		2016. gada aprēķins
-	Kopā	$ 25,437 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$ 8 991
Džini koef. (2004)		45,5 (vidējs)
TAI (2014)		▲ 0,719 (augsts) (99.)
Valūta		Jamaikas dolārs (JMD)
Laika josla		(UTC-5)
Interneta domēns		.jm
Tālsarunu kods		+1-876

Jamaika (angļu: Jamaica) ir salu valsts Karību jūrā. Šī sala atrodas 145 km uz dienvidiem no Kubas. Tā ir trešā lielākā sala Karību jūras reģionā pēc Kubas un Hispaniolas, aizņemot aptuveni 10 990 km² lielu platību.

Valsts galvaspilsēta ir Kingstona, kas ir arī lielākā pilsēta un ekonomiskais centrs. Oficiālā valoda ir angļu valoda, lai gan plaši tiek lietots Jamaikas kreolu dialekts (Patois).

Vēsture

Pirms Eiropas kolonizācijas Jamaiku apdzīvoja indiāņu tautas, galvenokārt taino un arawak cilts pārstāvji. Viņi nodarbojās ar zemkopību, zveju un medībām.

1949. gadā Kristofors Kolumbs, Eiropas pētnieks, atklāja Jamaiku savā otrajā ceļojumā uz Jauno pasauli. Spāņi izveidoja nelielas apmetnes, bet lielākoties viņi neizveidoja plašas kolonijas, kā tas bija citās Karību salās. Vietējo indiāņu skaits strauji samazinājās slimību un ekspluatācijas dēļ.

1555. gadā Anglija iekaroja Jamaiku no Spānijas, un sala kļuva par britu koloniju. Briti attīstīja cukura plantācijas ekonomiku, izmantojot afrikāņu vergus. Šis periods bija saistīts ar intensīvu cukura ražošanu, vergu tirdzniecību un nozīmīgu afrikāņu iedzīvotāju skaita pieaugumu.

amaikā notika vairākas ievērojamas vergu sacelšanās, no kurām lielākā bija 1831. gada Baptistu sacelšanās. Šie notikumi bija nozīmīgi, jo tie veicināja britu parlamenta lēmumu atcelt verdzību visā Britu impērijā. 1834. gadā verdzība Jamaikā tika oficiāli atcelta, un 1838. gadā visi bijušie vergi kļuva par brīviem cilvēkiem. Pēc verdzības atcelšanas Jamaikā izveidojās plantāciju ekonomika, kas balstījās uz brīvo strādnieku darbu, tajā skaitā bijušajiem vergiem un imigrantiem no Indijas un Ķīnas.

20. gadsimtā pieauga kustības par pašnoteikšanos un neatkarību. Šis process noslēdzās ar Jamaikas neatkarības pasludināšanu 1962. gada 6. augustā.

Politika

Jamaika ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kur Britu monarhs ir simboliska valsts galva, viņš ir pārstāvēts ar ģenerālgubernatoru, kurš pilda reprezentatīvas funkcijas, tomēr reālā vara pieder premjerministram un parlamentam. Premjerministrs ir valdības vadītājs un faktiskais izpildvaras vadītājs Jamaikā. Viņu izvēlas parlaments, un tas parasti ir parlamenta vairākuma partijas līderis. Parlaments ir divpalātu likumdevējs orgāns, kas sastāv no divām daļām:

• Senāts: 21 loceklis, no kuriem 13 tiek iecelti pēc premjerministra ieteikuma, bet 8 pēc opozīcijas līdera ieteikuma. Senāts darbojas kā likumdošanas pārraudzītājs, apstiprinot vai noraidot likumprojektus, kurus apstiprinājusi Pārstāvju palāta.
• Pārstāvju palāta: 63 locekļi, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās.

Jamaikas tiesu sistēma balstās uz anglosakšu tiesību sistēmu. Augstākā tiesa valstī ir Jamaikas Apelāciju tiesa, tomēr valstij ir arī tiesas attiecībā uz īpašiem jautājumiem (piemēram, ģimenes tiesas, komerctiesas). Jamaikai ir Karību Tiesu Komiteja (Privy Council) kā augstākā apelācijas instance, lai gan dažos gadījumos galīgā apelācijas tiesa var būt Lielbritānijas Karaliskā tiesa. Jamaikā ir divas galvenās politiskās partijas, kas tradicionāli pārmaiņus pārvalda valsti:

1. Jamaikas Darba partija (Jamaica Labour Party, JLP):
   • Konservatīva partija, kas pārstāv centrisko un labējo politisko spektru. Tā atbalsta brīvā tirgus ekonomiku, ārvalstu investīcijas un mērenu ekonomisko izaugsmi.
   • JLP pašlaik ir valdošā partija (2024. gads).
2. Tautas Nacionālā partija (People's National Party, PNP):
   • Kreisi centriskā partija, kas vēsturiski ir balstījusies uz sociāldemokrātiskām idejām. Tā bieži aizstāv valsts iejaukšanos ekonomikā, lielāku sociālo taisnīgumu un labklājības programmas.
   • PNP ir tradicionālais konkurents JLP.

Pastāv diskusijas par Jamaikas pilnīgu pāreju uz republiku, kas nozīmētu atteikšanos no Lielbritānijas monarha kā valsts galvas.

Ģeogrāfija un klimats

Jamaikā, tāpat kā citās Karību reģiona salās ir labas pludmales, tomēr liela daļa teritorijas ir kalnaina. Ziemeļrietumos izveidojušies kaļķakmens skrausti un plato ar daudzām ieplakām un kritenēm. Austrumos reljefs ir augstāks, un te atrodas vienīgā kalnu grēda, saukta par Blūmauntiniem. Blūmauntina smaile ir augstākā virsotne visā Karību reģionā.

Jamaika ir trešā lielākā sala Karību jūrā. Tā atrodas starp 17 ° un 19 ° N platuma grādiem , un 76 ° un 79 ° rietumu kalniem, tostarp Zilajiem kalniem. Tiem ir šaurs piekrastes līdzenums. Jamaikai ir tikai divas pilsētas — galvaspilsēta un biznesa centrs Kingstona, kas atrodas dienvidu krastā, un Montegobeja ziemeļu krastā. Kingstonas osta ir septītā lielākā dabiskā osta pasaulē.

Starp dažādām sauszemes, ūdens un jūras ekosistēmām ir sausi un mitri kaļķakmens meži, tropu meži, piekrastes meži, mitrāji, alas, upes, jūras dobes un koraļļu rifi. Jamaikas valdība par aizsargājamām teritorijām pasludināja Kokpitas apgabalu, Helsšīras kalnus un Līču meža rezervātu. 1992. gadā Montego līcī izveidoja Jamaikas pirmo jūras parku, kas aptver gandrīz 15 kvadrātkilometrus (5,8 sq mi). 1999. gadā izveidoja Portlendas līča aizsargājamo teritoriju.

Klimats Jamaikā ir tropisks, karsts un mitrs , lai gan lielāki iekšzemes reģioni ir mērenāki. Daži dienvidu krasta reģioni,piemēram, Liguanea līdzenums un Pedro Plains, ir relatīvi sausi lietus ēnu apgabali.

Kalni izraisa temperatūras svārstības atbilstoši pacēlumam, bet no sezonas līdz sezonai ir nelielas izmaiņas. Temperatūra piekrastē var sasniegt apmēram 32 °C, un augstajās virsotnēs ir reģistrētas minimālās temperatūras apmēram 4 °C. Vidējā diennakts temperatūra Kingstonā svārstās starp 31 °C un 22 °C .

Lietus ir sezonāls, galvenokārt oktobrī un maijā, lai gan pērkona negaisi vasaras mēnešos var nest stipras lietusgāzes no jūnija līdz septembrim. Vidējais gada nokrišņu daudzums visā salā ir aptuveni 82 collas (2100 mm). Vasarā Jamaiku sasniedz viesuļvētras, īpaši 1951., 1988., 2004. un 2007. gadā. Zemestrīces nodarījušas nopietnus postījumus divdesmit gadu laikā — 1692. un 1907. gadā.

Reljefs un upes

Iekšējie kalni un plates aizņem daudz Jamaikas garuma, un gandrīz puse no salas virsmas - vairāk nekā 1000 pēdu (300 metri) ir virs jūras līmeņa. Visskarbākā topogrāfija un augstākais pacēlums ir austrumos,kur Zilie kalni paceļas līdz 7402 pēdām (2256 metri) pie Zilās kalna virsotnes (salas augstākais punkts). Sauso kalnu kalni un Kockpitas apgabals, reģions, kas aptver 500 kvadrātjūdžu (1300 kvadrātkilometri) rietumu Jamaikā. Dons Figuerero, Santa Krūza un Maija Dienas kalni ir lielas ainavas dienvidrietumos. Piekrastes līdzenumi lielā mērā aptver salu, un lielākie kalnu līdzenumi atrodas dienvidos.

No centrālajām augstienēm rodas daudzas upes un strauti, bet daudzi ik pa brīdim pazūd meža bedrēs un alās. Rio Minho ,centrālajā Jamaikā, ir garākā upe, kas plūst aptuveni 60 jūdzes (100 km) no Sausā okeāna kalniem līdz Kārlaila līcim. Melnā upe rietumos un Rio Cobre , kas atrodas netālu no Kingstonas, garākas par 30 jūdzēm (50 km).

Vairāk nekā puse salas virsmas ir pārklāta ar baltu kaļķakmeni, zem kura ir dzeltenais kaļķakmens, vecākās metamorfiskās klintis (kompaktie ieži,ko veido karstums un spiediens), un igneozi ieži (veidojas izkausēta materiāla dzesēšanai). Daudzu kalnu rajonu seklās augsnes ir īpaši jutīgas pret eroziju. Piekrastes līdzenumos ir dziļas augsnes, kas galvenokārt sastāv no dziļūdens un māliem, un pārējie māli aptver ielejas grīdas.

Flora un fauna

Sala ir slavena ar savām daudzveidīgajām ekosistēmām, tostarp elfu mežiem uz augstākajām virsotnēm, lietus mežiem ielejās, savannās un sausajos smilšainajos apgabalos, kuros spēj izdzīvot tikai kaktusi un citi ksenofobiski augi. Jamaikas augu dzīve gadsimtu gaitā ir ievērojami mainījusies. Sala bija pilnībā apmežota 15. gadsimtā,izņemot mazos lauksaimniecības klajumus, bet Eiropas kolonisti izcirta lielos koku masīvus celtniecības vajadzībām un izveidoja līdzenumus,savannās un kalnu nogāzēs, augu audzēšanai. Viņi ieviesa arī daudzus jaunus augus, tostarp cukurniedres, banānus un citruskokus.

Jamaikas dzīvnieku dzīve, kas raksturīga Karību jūras reģionam, ietver ļoti daudzveidīgus savvaļas dzīvniekus ar daudzām endēmiskām sugām,kas citur nav atrastas uz zemes. Tāpat kā citās okeāna salās,sauszemes zīdītāji pārsvarā ir sikspārņi. Vienīgais, kas nav sikspārņu dzimtais zīdītājs Jamaikā, ir Jamaikas hutia, kas pazīstams kā Konuss. Bieži sastopami arī ieviestie zīdītāji, piemēram, mežacūkas un mazais Āzijas monogs. Jamaika ir mājvieta arī aptuveni 50 rāpuļu sugām [55],no kurām lielākā ir amerikāņu krokodils; tomēr tā ir sastopama tikai Melnajā upē un dažās citās teritorijās. Tādas ķirzakas kā anoles, iguānas un čūskas, piemēram, skrituļi un Jamaikas boa (lielākā čūska uz salas), ir bieži sastopamas Kokpitas apgabalā. Neviena no Jamaikas astoņām dzimto čūsku sugām nav indīga.

Iedzīvotāji

Jamaikā dzīvo aptuveni 2.8 miljoni cilvēku (2024. gadā), padarot to par vienu no visblīvāk apdzīvotajām Karību jūras reģiona valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melnādainie.

Jamaika, tāpat kā daudzas citas Karību jūras valstis, ir piedzīvojusi būtisku iedzīvotāju emigrāciju uz citām valstīm — liela daļa tās diasporas pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, ASV un Kanādā.

Ekonomika

Jamaika ir salīdzinoši maza ekonomika, kas atkarīga no tūrisma, lauksaimniecības un boksīta ieguves. Valsts saskaras ar augstu ārējo parādu un cīnās ar zemu ekonomisko izaugsmi.

Zemienes lielākoties izmanto lauksaimniecībai, un galvenā lauksaimniecības kultūra ir cukurniedres. 2000. gadā Jamaika saražoja 2,5 miljonus tonnu jēlcukura. Lauksaimniecībā nodarbināta apmēram piektdaļa darbspējīgo iedzīvotāju. Derīgo izrakteņu ieguve ir viena no svarīgākajām nozarēm. Salā tiek turēts vairāk nekā 440 000 kazu un tikpat daudz liellopu. Boksītus jeb alumīnija rūdu salā iegūst kopš 1950. gadiem. Alumīnija rūda un tās produkti veido vairāk nekā 60% no Jamaikas eksporta kopapjoma. Arī tūrisms ir ļoti svarīga nozare Jamaikā — 2001. gadā salu apmeklēja 1,5 miljoni tūristu.

Jamaikas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,3% no IKP.

Sports

Jamaikā populārākā ir skriešana. No Jamaikas nākuši daudzi slaveni skrējēji kā Useins Bolts, Asafa Pauels, Šellija Anna Freizere, Melānija Vokere un citi. Jamaikā ir labi attīstīts arī futbols. Valsts futbola izlase ir piedalījusies Pasaules kausa finālturnīrā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jamaika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)