Pāriet uz saturu

Gārņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Gārņu dzimta
Ardeidae (Leach, 1820)
Lielais zilais gārnis (Ardea herodias)
Lielais zilais gārnis (Ardea herodias)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaGārņu dzimta (Ardeidae)
Iedalījums
Gārņu dzimta Vikikrātuvē

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām. Pazīstamākie putni gārņu dzimtā ir zīda gārnis, zivju gārnis un lielais dumpis. Šajā dzimtā ir 72 sugas, kas iedalītas 18 ģintīs un 3 apakšdzimtās: dumpju apakšdzimtā (Botaurinae), gārņu apakšdzimtā (Ardeinae) un tīģergārņu apakšdzimtā (Tigrisomatinae).[1]

Laivknābis (Cochlearius cochlearius)

Gārņu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos. Pat Antarktīdā kā maldu viesis novērots lopu gārnis (Bubulcus ibis).[2] Tos var sastapt gandrīz visās biomās, izņemot galējos ziemeļus un dienvidus, un augstu kalnos vai tuksnešos. Lielākā daļa gārņu sugu dzīvo pie ūdeņiem, bet tie nespēj peldēt. Gārņu dzimtas putni barojas ar ūdens dzīvniekiem, bradājot seklos piekrastes ūdeņos.

Tos var sastapt ezeru, upju, dīķu un citu ūdenstilpju krastos, jūras krastu ieskaitot. Visbiežāk gārņu dzimtas putni mājo zemienēs, bet dažas sugas dzīvo kalnos. Vislielākā sugu dažādība dzīvo tropos.[3] Gārņu dzimtas putniem lielākā daļa ir gājputni vai daļēji gājputni. Migrācija parasti notiek nakts laikā, gārņiem lidojot individuāli vai nelielās grupās.[3]

Latvijā ir sastopamas un kā maldu viesi novērotas 7 gārņu dzimtas sugas: zivju gārnis (Ardea cinerea), sudrabgārnis (Ardea alba), lielais dumpis (Botaurus stellaris), zīda gārnis (Egretta garzetta), mazais dumpis (Ixobrychus minutus), nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) un lopu gārnis (Bubulcus ibis).[4]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir mazākais gārņu dzimtā

Gārņu dzimtas putni ir liela vai vidēja auguma putni, kuriem ir garas kājas un kakli. Abi dzimumi ir gandrīz vienādi. Vismazākais gārņu dzimtā ir mazais dumpis (Ixobrychus minutus), kura ķermeņa augstums ir 27—36 cm, spārnu plētums 40—58 cm, svars 60—150 g.[5] Kopumā mazo dumpju ģints (Ixobrychus) sugas ir mazākās gārņu dzimtā. Lielākais ir milzu gārnis (Ardea goliath), kura ķermeņa augstums ir 135—150 cm, spārnu plētums 180 – 210 cm, svars apmēram 5 kg.[6]

Gārņu dzimtas putni kaklus spēj turēt taisni vai atliektus "S" formā, tā kā tiem ir 6 kakla skriemeļi. Lidojumā kakls tiek turēts atliektā stāvoklī. Gārņiem, kuri ir aktīvi dienas laikā, kakli ir garāki nekā nakts gārņiem un dumpjiem. Kājas ir garas un spēcīgas, tām nav apspalvojuma visā to garumā, izņēmums ir zigzag gārnis (Zebrilus undulatus). Lidojuma laikā kājas un pēdas tiek turētas izstieptas uz atpakaļu. Pēdām ir gari, tievi pirksti, no kuriem 3 pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens uz atpakaļu.[3] Knābis lielākajai daļai sugu ir garš un šķēpam līdzīgs. Dažām sugām tas ir īpaši smalks, piemēram, agami gārnim (Agamia agami) vai biezs kā zivju gārnim. Visnetipiskākais knābis ir laivknābim. Tā knābis ir plats un biezs. Gārņu dzimtas putnu knābji un citas neapspalvotās ķermeņa daļas visbiežāk ir dzeltenas, melnas vai brūnas, bet krāsa var mainīties riesta laikā. Spalvas gārņu dzimtas putniem ir mīkstas un pūkainas, kā arī tiem ir dūnas. Apspalvojums visbiežāk ir zilpelēks, melns, brūns vai balts, bet var būt arī raibumains. Dienas gārņiem, izņemot dīķu gārņus (Ardeola), ir nelielas dzimuma atšķirības apspalvojumā. Lielākas atšķirības ir nakts gārņiem un dumpjiem.[3]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melnie gārņi (Egretta ardesiaca) medījot izveido kaut ko līdzīgu nojumei, radot noēnotas un drošas vietas ilūziju
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) medī uz sauszemes, nevis ūdenī
Reizēm gārņu dzimtas putni stāv uz paaugstinājuma, lai pārredzētu lielāku platību, attēlā dzeltenais dumpis (Ixobrychus sinensis)

Gārņu dzimtas putni ir plēsīgi un barojas ar dažādiem ūdens dzīvniekiem, zivis, rāpuļus, abiniekus, vēžveidīgos, moluskus un ūdens kukaiņus ieskaitot. Dažas sugas var būt specializējušās uz konkrētu barības veidu. Piemēram, dzeltencekula naktsgārnis (Nyctanassa violacea) barojas ar vēžveidīgajiem, turklāt pamatā barojoties ar krabjiem.[7] Bet daudzas sugas barojas ar to, ko var atrast, ieskaitot nelielus putnus un to olas. Ļoti retos gadījumos gārņi barojas arī ar maitu, bet vēl retāk ir novērots, ka tie barotos ar graudiem, zīlēm un zirņiem. Kopumā var teikt, ka augu izcelsmes barība ir nejauši gadījumi.[3]

Gārņu dzimtas putni parasti medī, ilgstoši un nekustīgi stāvot seklā ūdenī un gaidot, kamēr medījums pats pienāk tuvumā. Reizēm tie stāv uz kāda paaugstinājuma, lai plašāku laukumu varētu pārredzēt, vai tieši pretēji — stāvot saliektā pozā, gatavībā knābt ar knābi. Kad putns ir pamanījis medījumu, tas groza galvu no vienas puses uz otru, rūpīgi apskatot upuri un novērtējot attālumu līdz tam, tad seko zibenīgs knābiens kā metiens ar šķēpu.

Reizēm gārņu dzimtas putni izvēlas citu veidu medīšanai nevis stāvēšanu. Tie var lēni soļot, meklējot barību. Reizēm tie ar pēdām maisa ūdeni, lai izbiedētu no paslēptuvēm medījumu.[8] Lai izbiedētu medījumu, tiek lietoti arī spārni, vai no spārniem tiek veidots noēnojums, kas vilina medījumu slēpties tajā. Melnais gārnis (Egretta ardesiaca) ir spilgtākais piemērs medīšanas tehnikai, veidojot noēnojumu. Tas pilnībā apsedz savu augumu un izveido kaut ko līdzīgu nojumai vai atvērtam lietussargam.[9]

Ir novērots, ka zīda gārnis un zivju gārnis, lai pievilinātu zivis, izmanto ēsmu. Tā var, piemēram, būt atrasta maize vai kādas sēklas. Svītrainais gārnis (Butorides striata) met ūdenī ne tikai sēklas, bet arī kukaiņus, ziedus un lapas.[10]

Gārņu dzimtā 3 sugas (melnkakla gārnis (Ardea melanocephala), svilpojošais gārnis (Syrigma sibilatrix) un lopu gārnis (Bubulcus ibis)) barību meklē nevis ūdenī, bet uz sauszemes. Lopu gārnis seko lieliem zālēdājiem, ķerot kukaiņus, kurus iztraucē lielo dzīvnieku pārvietošanās.

Lai arī katrai sugai var būt savas pārošanās un ligzdošanas īpatnības, tomēr kopumā gārņu dzimtas putni veido monogāmus pārus un lielākā daļa ligzdo kolonijās. Bet dumpju un tīģergārņu apakšdzimtas sugas ir vientuļnieces. Kolonijā var ligzdot arī vairākas sugas, kā arī citi ūdensputni.[3] Ligzdošanas vietā pirmie ierodas tēviņi, tie uzsāk ligzdas būvēšanu un tad cenšas piesaistīt mātītes uzmanību. Ligzda parasti atrodas tuvu ūdenim vai uz ūdens ieslēpta krasta augos. Daudzas sugas ligzdo kokos augstu gaisā.

  1. 1,0 1,1 «World Bird List: Ibis, spoonbills, herons, hamerkop, shoebill, pelicans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 4. aprīlī.
  2. «Putni.lv: Lopu gārnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 4. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Martínez-Vilalta, Albert; Motis, Anna (1992), "Family Ardeidae (Herons)", in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, Handbook of the Birds of the World. Volume 1, Ostriches to Ducks, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 376–403, ISBN 978-84-87334-10-8
  4. gārņu dzimta (Ardeidae)
  5. «ARKive: Little bittern (Ixobrychus minutus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. februārī. Skatīts: 2011. gada 11. martā. Arhivēts 2011. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.
  6. Goliath Heron
  7. «Foraging Implications of Food Usage Patterns in Yellow-Crowned Night-Herons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
  8. «Additional Observations on "Foot-Stirring" Feeding Behavior in Herons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
  9. «Under-Wing Fishing of the Black Heron, Melanophoyx ardesiaca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
  10. «Use of bait and lures by Green-backed Herons in Amazonian Peru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]