Pāriet uz saturu

Faringāls līdzskanis

Vikipēdijas lapa
Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu. Sekundāro artikulāciju, kad primārās artikulācijas laikā tiek sasprindzināts rīkles gals, sauc par faringalizāciju.[1]

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie faringālie līdzskaņi ir:

IPA Apraksts Paraugs
Valoda Ortogrāfija IPA Tulkojums
faringāls spraudzenis arābu عشرة [ʕɑʃɑrɑ] desmit
nebalsīgs faringāls berzenis kabardiešu щхьэ ħæ] galva
  • Faringālie slēdzeņi tiek uzskatīti par neiespējamiem, bet ja rodas vajadzība tos norādīt, dažkārt tiek lietots mazais kapitālraksta [Q].
  • Kaut arī [ʕ] tradicionāli tiek pozicionēts IPA tabulās pie berzeņiem, tas parasti ir spraudzenis. Pats IPA simbols ir pārprotams, kā arī nevienā valodā nav atsevišķu berzeņa un spraudzeņa šajā artikulācijas vietā. Dažkārt, lai uzsvērtu, ka tas ir spraudzenis, tiek lietota nolaistas skaņas diakritiskā zīme: [ʕ̞].

Faringālie līdzskaņi pamatā ir izplatīti divos pasaules reģionos: Ziemeļāfrika - Tuvie Austrumi - Kaukāzs (semītu, berberu, kušītu, čerkesu un dagestāņu valodas) un Britu Kolumbija Kanādā (vakašu un sališu valodas). Ir daži atsevišķi gadījumi citviet, tādi kā Nilo-Sahāras Tamas valoda un ņencu valoda Krievijas ziemeļos. Somu valodā vājš faringāls berzenis izrunājas /h/ pozīcijā pēc patskaņa /a/, bet tā kā tā ir vairāk alofonija, tad šī skaņa tiek transkribēta ar /h/.

Jāpiezīmē, ka vairākos gadījumos par faringāliem atzīti līdzskaņi tiek pārkvalificēti par epiglotāliem. Tā bija gadījumos, piemēram, ar dahalo un ziemeļu haidas valodām un iespējams arī daudzos citos gadījumos. Tas iespējams ir tāpēc, ka epiglotālā tikai nesen tika izdalīta kā atsevišķa artikulācijas vieta, nevis kā faringālās variants. Vienīgā valoda, kurā ir zināmi kontrastējoši faringāli un epiglotāli līdzskaņi ir agulu valoda Dagestānā.

Pēdējā laikā ir ziņots par jaunu, epiglotāli faringālu artikulācijas vietu.

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)