Esperansa
- Šis raksts ir par Argentīnas polārstaciju Antarktikā. Par salu Indijas okeānā skatīt rakstu Mariona sala.
Esperansa | |
---|---|
Base Antártica Esperanza | |
Valsts piederība | Argentīna |
Koordinātas: | 63°23′54″S 56°59′46″W / 63.39833°S 56.99611°WKoordinātas: 63°23′54″S 56°59′46″W / 63.39833°S 56.99611°W |
Novietojums | Triniti pussala |
Stacijas tips | vissezonas |
Atvērta | 1952. g. |
Pieder | IAA |
Personāls vasarā | 142 |
Personāls ziemā | 66 |
Augstums v.j.l. | 25 m |
Vidējā gada t° | -5,5 °C |
Minimālā t° | -35 °C |
Esperansa Vikikrātuvē |
Esperansa (spāņu: Base Antártica Esperanza) ir Argentīnas vissezonas polārstacija Antarktīdā. Stacija vai formāli tās daļa Fortina Sarhento Kabrala (Fortín Sargento Cabral) ir viena no divām civilajām apdzīvotajām vietām Antarktikā (otra ir Čīles bāze Vilja las Estreljasa Karaļa Džordža salā). Izvietota Fokas ragā Čosas līča rietumu krastā Esperansas (Hopa) līča piekrastē Triniti pussalas austrumu galā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1952. gada janvārī uz Grundena klints Čosas līča austrumos Argentīnas hidroloģijas dienests ierīkota Esperansas bāku.[1] 1952. gada 17. decembrī līča rietumu piekrastē tika izveidota Esperansas armijas bāze (Base de Ejército Esperanza), kuras nosaukums tika aizgūts no Hopa līča spāniskā nosaukuma — ‘Cerība’.[2]
1976. gada 28. februārī Esperansas stacijā tiek atklāta Asīzes Svētā Franciska kapela, kas ir pirmā katoļu sakrālā celtne Antarktikā. 1978. gada 7. janvārī argentīniešu armijas pulkveža sievai piedzimst dēls Emilio Markoss Palma, kas kļūst par pirmo kontinentālajā Antarktīda dzimušo cilvēku. Tajā pašā gadā stacijā tiek atklāta skola Julio Argentino Roca, kas 1997. gadā iegūst pastāvīgas skolas statusu.
1990. gadā staciju pārņem Argentīnas Antarktikas institūts un tā iegūst tagadējo nosaukumu.[3]
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija sastāv no 43 būvēm ar kopējo platību 3744 m². Polārajās ziemās stacijā uzturas 60—80 cilvēku ,bet vasarā — ap 150. Papildus staciju katru sezonu apmeklē ap 1100 tūristu. Galvenās pētniecības nozares ir meteoroloģija, glacioloģija, jūras bioloģija un seismoloģija. Pie stacijas pieder arī 18 apkaimē izbūvētās patversmes (refugio): General Martín Miguel de Güemes, Cristo Redentor, Antonio Moro, Libertador General San Martín, San Roque, Florentino Ameghino, Sargento Cabral, General Pedernera, Abrazo de Maipú, Infantería Argentina, Independencia Argentina, Paso del Medio, Kurtzman, Islas Malvinas, Choza de los suecos.
Stacijas darbinieku un apmeklētāju rīcībā ir hospitālis, interneta un telefona sakari, satelīttelevīzija, skola, civilais reģistrs, katoļu kapela, darbojas vietējā radiostacija LRA 36 Radio Nacional.
Stacijas teritorijā atrodas 1903. gadā zviedru ekspedīcijas dalībnieku sakrautā akmens būda, kam piešķirts vēstures pieminekļa statuss.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Servicio de Hidrografía Naval. Faro Esperanza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. septembrī. Skatīts: 2011. gada 3. septembrī.
- ↑ «Fundaciòn Marambio. Base Antártica Esperanza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. janvārī. Skatīts: 2012. gada 20. novembrī.
- ↑ «Republica Argentina. Plan anual Antártico 2011 científico, técnico y de servicios». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. janvārī. Skatīts: 2011. gada 25. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Esperansa.