Dukāts

Valters fon Pletenbergs un Livonijas ordeņa Sv. Marijas ģerbonis uz 12 dukātu monētas (1525).

Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes hercogistes ģerbonis uz viena dukāta monētas (1689).

Dukāts (no itāļu: ducato — 'hercogiste') ir 3,5 gramu zelta monēta, ko līdz 19. gadsimta beigām kā naudas vienību izmantoja daudzās Eiropas valstīs. Pirmo reizi to sāka kalt 1284. gadā Venēcijas Republika kā Florences florīnu atdarinājumu. Zelta dukāta zelta tīrība bija 98,6%, šo zelta sakausējumu sauca par dukātu zeltu. 1687. gadā arī Frīdrihs Kazimirs Ketlers lika uzsākt zelta Kurzemes dukātu kalšanu, kas kalpoja kā Kurzemes hercogistes lielākā naudas vienība.

Latvijā kaltie dukāti

Lai apliecinātu savu suverēna valdnieka statusu pēc Prūsijas hercogistes dibināšanas 1525. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs lika kalt lielas 12 dukātu zelta monētas, kuru svars bija 41,96 grami un apkārtmērs 39 mm. No 1575. gada darbojās Jelgavas naudas kaltuve, kurā kala hercogistes šiliņus un dālderus. 1687. gadā Kurzemes un Zemgales hercogiste ieviesa jaunu monetāro sistēmu, kurā bez 1,27—1,32 gramu šiliņiem kala arī 3,51 gramu zelta dukātus.