Daudzpartiju sistēma

Daudzpartiju sistēma ir politiskā sistēma, kurā pastāv un aktīvi piedalās vairākas politiskās partijas. Šādā sistēmā partijas bieži vien nevar iegūt absolūtu vairākumu parlamentā vai citā likumdevējā iestādē, tādēļ ir spiestas veidot koalīcijas, lai izveidotu valdību. Tas veicina dažādu politisko uzskatu un ideoloģiju pārstāvību, jo vairākas partijas var izvirzīt kandidātus un piedāvāt savas programmas vēlēšanās.

Daudzpartiju sistēmas bieži vien ir raksturīgas demokrātijām, kur pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties no plaša politisko partiju klāsta.

Vēsture

Daudzpartiju sistēmas attīstība sākās līdz ar demokrātijas paplašināšanos un parlamentārisma izveidošanos Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. 19. gadsimtā politisko partiju veidošanās bija saistīta ar pieaugošu pilsoņu iesaisti politikā un tiesību paplašināšanu.

Franču revolūcija un Napoleona kari radīja jaunu politisko realitāti Eiropā, kur sabiedrība sāka aktīvāk piedalīties politikā. Pēc revolūcijas izveidotā Francijas Pirmā republika piedzīvoja pirmās daudzpartiju sistēmas izpausmes, lai gan vēlāk Napoleona valdīšanas laikā politiskā dzīve atkal tika ierobežota.

19. gadsimta Lielbritānijā parādījās divu galveno partiju sistēma — vigi un toriji. Tomēr, ar laiku, arī citas politiskās kustības ieguva nozīmi, veidojot sarežģītāku politisko ainu.

Pēc Pirmā pasaules kara un monarhiju sabrukuma daudzās Eiropas valstīs izveidojās jaunas demokrātijas, bieži vien ar daudzpartiju sistēmām. Veimāras Republika un Pirmā Čehoslovākijas republika bija piemēri daudzpartiju sistēmām ar plašu politisko partiju spektru.

Pēc Otrā pasaules kara daudzas valstis, it īpaši Eiropā, pieņēma daudzpartiju sistēmas kā daļu no savām jaunajām demokrātiskajām struktūrām. Vācijā, piemēram, izveidojās daudzpartiju sistēma, kas pastāv līdz pat šodienai, kur galvenās partijas ir Kristīgie demokrāti, Sociāldemokrāti un citas.

Daudzas Austrumeiropas valstis pēc PSRS sabrukuma pieņēma daudzpartiju sistēmas, jo tās centās veidot jaunas, demokrātiskas pārvaldes formas. Latvija, Lietuva, Igaunija un citas valstis izveidoja politiskās sistēmas ar daudzām aktīvām partijām.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)