Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
| Džeimsa Veba kosmiskais teleskops James Webb Space Telescope | |
 Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa ilustrācija | |
| KA veids | Orbitālā observatorija |
| Operators | NASA,  ASVESA,  Eiropas SavienībaCSA,  Kanāda |
| Izgatavotāji | Northrop Grumman Ball Aerospace & Technologies |
| Starts | 25.12.2021. 12:20:00 UTC |
| Starta vieta | Gviānas kosmiskais centrs[1] |
| Nesējraķete | Ariane 5ECA[2] |
| Darbības ilgums | 5 līdz 10 gadi[2] |
| NSSDC ID | 2021-130A |
| SCN | 50463 |
| Tīmekļa vietne | https://webb.nasa.gov/ |
| Enerģija | 2000 W |
| Centr. ķermenis | Zemes un Saules Lagranža punkts L2[2] |
| Periods | 6 mēneši |
| Apoapsīda | 1 500 000 km |
| Periapsīda | 374 000 km |
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (angļu: James Webb Space Telescope, JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija. To kosmosā palaida 2021. gada 25. decembrī.
Kosmiskā observatorija ir nosaukta bijušā NASA vadītāja Džeimsa Veba (James E. Webb) vārdā.[3] Sākotnēji projekta nosaukums bija Next Generation Space Telescope (NGST).[4]
No zinātniskās pētniecības viedokļa Džeimsa Veba kosmiskais teleskops tiek uzlūkots par Habla kosmiskā teleskopa pēcteci,[1] kā arī no infrasarkano novērojumu viedokļa — par Spicera kosmiskā teleskopa pēcteci.
Kopsavilkums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Projektu pārrauga trīs kosmiskās aģentūras: ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūra (CSA),[4] un projektā ir iesaistītas vairāk kā 17 valstis. Kosmiskā teleskopa kopējās izmaksas bija aptuveni 9,5 miljardi ASV dolāru un tiek lēsts, ka papildus būs nepieciešams vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, lai to uzturētu turpmākos gadus.[5]
JWST starta masa bija 6161 kg, tostarp paša spoguļa masa ir 705 kg ar kopējo platību 25 m2, tādējādi Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir lielākā jebkad palaistā kosmiskā observatorija.[2][5] Teleskopa primārais spogulis ir salikts no 18 mazākiem sešstūra formas spoguļiem, kas izgatavoti no berilija. Tie ir pārklāti ar plānu zelta kārtiņu, lai tādējādi pēc iespējas vairāk atstarotu Saules gaismu un nepārkarsētu zinātniskos instrumentus.[2][5]
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops darbosies galvenokārt infrasarkanajā spektrā.[4] Tā kā teleskopa spoguļa diametrs ir 6,5 metri (Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs ir tikai 2,4 metri), tas dod iespēju detalizētāk novērot Visuma pirmsākumus un pētīt pirmatnējo galaktiku veidošanos, kā arī meklēt jaunas citplanētas.[3][4] Tāpat tas būs spējīgs izšķirt citplanētu atmosfēru sastāvu ar nosacījumu, ja attiecīgo planētu būs iespējams novērot ar tranzīta metodi.[6]
Kosmisko teleskopu sākotnēji bija paredzēts palaist 2018. gada decembrī, taču pēc vairāku starta termiņu pārcelšanas to beidzot plānoja palaist 2021. gada decembrī.[7]
Misija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:[2]
- Meklēt pirmās zvaigznes un agrīnās galaktikas, kas izveidojušās uzreiz pēc Lielā sprādziena;
- Noskaidrot, kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām;
- Novērot agrīno zvaigžņu un planētu veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena;
- Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu citplanētām, kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā arī meklēt ārpuszemes dzīvības pazīmes Visumā.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops 2021. gada 25. decembrī 12:20:00 UTC tika palaists ar nesējraķeti Ariane 5 ECA (lidojums VA256) no Gviānas kosmiskā centra starta laukuma ELA-3.
30 dienu laikā pakāpeniski tika izvērstas teleskopa konstrukcijas daļas. 2022. gada 24. janvārī kosmiskais aparāts sasniedza Zemes un Saules Lagranža punktu L2. Nākamo nedēļu laikā instrumenti tiks atdzesēti līdz darba temperatūrai, un 5 mēnešu laikā paredzēts veikt testēšanas un kalibrēšanas procedūras.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Habla pēcteča starts atkal aizkavēsies». delfi.lv. DELFI. 2020. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 24. februāris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Webb Key Facts». jwst.nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 «Zinātnieki turpina montēt milzīgo Džeimsa Veba kosmosa teleskopu». tvnet.lv. 2016. gada 13. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. janvāris.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «James Webb Space Telescope». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2017. gada 18. janvāris.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Insane Curiosity. «James Webb Space Telescope Is About To Fly: Are You Ready For The Revolution?». youtube.com. YouTube, 2021. gada 12. februāris. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.
- ↑ John M. Godier [Event Horizon]. «Aliens are Hard to Find with Prof. Sara Seager». youtube.com. YouTube, 2021. gada 18. februāris. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.
- ↑ «NASA Announces New James Webb Space Telescope Target Launch Date». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. 2020. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimsa Veba kosmiskais teleskops.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
- Twitter profils (angliski)
|