Pāriet uz saturu

Chandrayaan-3

Vikipēdijas lapa
Chandrayaan-3
चन्द्रयान-3
Chandrayaan-3 integrētais modulis pirmsstarta sagatavošanas laikā
Chandrayaan-3 integrētais modulis pirmsstarta sagatavošanas laikā
KA veidsMēness zonde
OperatorsISRO, Karogs: Indija Indija
IzgatavotājiISRO Karogs: Indija Indija
Bāzes platformaI-3K
Starts14.07.2023. 09:05:17 UTC
Starta vietaSatiša Dhavana kosmosa centrs Karogs: Indija Indija
NesējraķeteLVM3 (GSLV Mk III), Karogs: Indija Indija
Aktivitātes beigas03.09.2023.
NSSDC ID2023-098A
SCN57320
Tīmekļa vietnehttps://www.isro.gov.in/Chandrayaan3.html
Orbītas elementi
Centr. ķermenisMēness
Programma Chandrayaan
IepriekšējaisNākamais
Chandrayaan-2

Chandrayaan-3 (sanskritā: चन्द्रयान-3) bija Indijas Mēness zonde, kas veica nosēšanos uz Mēness virsmas dienvidu pola rajonā. Līdzīgi kā Chandrayaan-2, tā sastāvēja no nolaižamā aparāta Vikram un mobilā aparāta Pragyan, bet orbitālā aparāta vietā tai bija dzinēju modulis. Zondes izgatavošanu un palaišanu nodrošināja Indijas kosmosa pētījumu organizācija (ISRO). Zonde tika palaista 2023. gada 14. jūlijā, uz mēness vvirsmas nosēdās 23. augustā. Pēdējais sakaru seanss notika 2023. gada 3. septembrī. Ne nolaižamais aparāts, ne mobilis nepārdzīvoja Mēness nakti.

Chandrayaan-3 tika palaista 2023. gada 14. jūlijā 09:05:17 UTC ar nesējraķeti LVM3 (GSLV Mk III) no Satiša Dhavana kosmosa centra starta laukuma Šriharikotā.[1]

2023. gada 5. augustā 13:45 UTC Chandrayaan-3 iegāja 164 × 18 074 km 88,5° eliptiskā orbītā ap Mēnesi. Turpmāko dienu laikā orbīta tika pazemināta. Līdz 17. augustam orbīta bija pazemināta līdz 153 × 163 km, un 07:45 UTC no dzinēju moduļa tika atdalīts nolaižamais aparāts.

Vikram nosēšanās netālu no Mēness dienvidpola notika 2023. gada 23. augustā. 12:13:50 UTC tika iedarbināts dzinējs bremzēšanas manevram. 12:32:50 UTC nolaižamais aparāts nosēdās uz Mēness virsmas. Nākamajā dienā mobilis Pragyan nobrauca no nolaižamā aparāta.

3. septembrī Vikram iedarbināja dzinējus, lai īsu brīdi "palēktos", paceļoties 40 cm virs Mēness virsmas un pārvietotos līdzīgā attālumā sānis. Tests demonstrēja iespējas, ko varētu izmantot iespējamās paraugu atgriešanas misijās nākotnē. Lai veiktu lēcienu, instrumenti un rovera nobraukšanas rampa tika ievilkti un pēc tam atkal izvērsti.

3. septembrī mobilis Pragyan tika pārslēgts miega režīmā pēc tam, kad tas bija izpildījis visus savus uzdevumus. Tā akumulatori tika uzlādēti un uztvērējs tika atstāts ieslēgts, gatavojoties gaidāmajai Mēness naktij. Bija paredzēts, ka nolaižamais aparāts un roveris darbosies tikai vienu Mēness diennakts periodu jeb 14 Zemes dienas, un aparātu elektronika nebija paredzēta, lai izturētu -120 °C nakts temperatūru uz Mēness.

Ja Vikram un Pragyan pārdzīvotu Mēness nakti, misiju bija plānots pagarināt turpmāku zinātnisko operāciju veikšanai. 22. septembrī uzausa Saule, bet ne nolaižamais aparāts, ne mobilis "nepamodās".[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]