Blūzs

Blūzs
Stila izcelsme	afroamerikāņu tautas mūzika; darba dziesmas; spiričueli
Kultūras izcelsme	19. gadsimta beigas, ASV dienvidi
Tipiski instrumenti	ģitāra, klavieres, mutes harmonikas, basģitāra, bungas, saksofons, balss, trompete, trombons
Popularitāte	plaši izplatīts kopš 20. gadsimta sākuma
Atvasinātas formas	blūgrāss, džezs, ritmblūzs, rokenrols

Blūzs (angļu: blues no blue devils — 'melanholija, skumjas') ir mūzikas žanrs, kas sākotnēji 19. gadsimta otrajā pusē bija afroamerikāņu liriska solodziesma, bet vēlāk attīstījās par patstāvīgu mūzikas virzienu. Blūzs iespaidoja džeza un popmūzikas veidošanos, tā elementus dažkārt izmantoja arī 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponisti.

Vēsture

Blūzs parādījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV. 20. gadsimta sākumā formējās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs, kura formas pamatā bija 12 taktu periods ar harmoniska secīgumu kopīgo shēmu: pirmā 4 taktu frāze — T, otrā — S, trešā — D un T. Tāds periods atbilst trīsrindu dzejoļu pantam. Blūza skaņkārta, atšķirībā no mažora un minora skaņkārtām, ir diezgan nekonkrēta, tas ir, izmantotās notis nav iespējams viennozīmīgi iekļaut tanī vai izslēgt. Tomēr biežāk izmantotā intervālu attiecība ir 3/2 1 1/2 1/2 3/2 1. Sastopami arī hromatiskās gammas elementi. Blūzs sevišķi strauji attīstījās 20. gadsimta 50. gados.

Sākotnēji blūzs pārstāvēja tikai "melno" mūziku, ko izpilda melnādaini cilvēki citiem melnādainiem cilvēkiem. Tas bija izpildāms bandžo, ģitāras, vēlāk — klavieru vai instrumentālā ansambļa pavadījumā. Pēc tam blūzs apvienojās ar balto ieceļotāju (kantrī stilu, kurš, savukārt, aiziet ar sakņojumiem ķeltu mūzikā) un citos stilos, un pats dalījās vairākos skaidri noformētos zaros.

Blūza melodijai ir raksturīgs jautājuma — atbildes struktūra un blūzu saticības izmantošana. Liriskajos blūza tekstos rod atspulgu sociālas un rases apspiešanas tēmas. Blūza tapšanu kā virzienu sekmēja melnādainā komponista Viljama Hendija daiļrade ("Memfisas blūzs", 1912; "Sentluisas blūzs", 1914). Klasiskā sieviešu blūza izpildītājas bija Ma Raineja, Čipija Hila, Besija Smita un citas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blūzs.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)