Betulīns
Betulīns ir kristāliska balta organiskā viela, kas ir atrodama bērza tāsī. Tieši šīs vielas dēļ bērza stumbram ir balta krāsa. Betulīns ir galvenā bērza tāss ekstrakta sastāvdaļa, un tā daudzums var mainīties no 10% līdz 40% (betulīna masas daļa absolūti sausajā tāsī) atkarībā no bērza sugas, vecuma, klimata apstākļiem un gadalaika.[1]
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Betulīnu atklāja Johans Tobiass Lovics (vācu: Johann Tobias Lowitz), 18. gadsimta krievu ķīmiķis. 1788. gadā Lovics sublimēšanas ceļā ieguva no bērza tāss baltu ķīmisko savienojumu, kuram bija izteiktas pretapdegumu īpašības. 1831. gadā betulīns tika iegūts ekstrakcijas ceļā.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Betulīnu iegūst pārsvarā ekstrakcijas ceļā. Biežāk izmantotie šķīdinātaji ir etanols, metanols, n-heksāns, etilacetāts un citi.[2] Dažādi šķīdinātāji var izšķīdināt dažādu daudzumu[3]:
| Šķīdinātājs/Maisījums | Bērza tāss masa | Ekstrahētā betulīna masa |
|---|---|---|
| Etilacetāts:etanols:ūdens (4.5:4.5:1,v/v/v) | 20 g | 4,4 g |
| Etilacetāts un etanols (1:1,v/v) | 20 g | 4,5 g |
| Etanols | 20 g | 2,2 g |
| Etilacetāts | 20 g | 2,5 g |
| Etanols:ūdens (1:1) | 20 g | 2,0 g |
| Etilacetāts:etanols:ūdens (6:3:1) | 20 g | 3,7 g |
Betulīna izmantošana tautas medicīnā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērza miza tiek izmantota ārīgi kā dezinficējošs līdzeklis. Austrumu medicīnā betulīnu izmanto gan ārīgi, gan iekšķīgi (kā pretdrudža līdzekli, kā arī kuņģa slimību un tuberkulozes ārstēšanai). Medicīnā tiek izmantota arī betulīnskābe (betulīna atvasinājums).[4]
Betulīna perspektīvas AIDS ārstēšanā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašlaik ASV tiek izstrādāti betulīna atvasinājumi (precīzāk — betulīnskābes amīdi un peptīdi), kam ir anti-HIV aktivitāte. Taču betulīna atvasinājumu ar tādu aktivitāti iegūšanas metodes ir samērā sarežģīti.[5]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bērzs rudenī -
Birzs -
Akmens bērza tāss
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Выделение бетулина из бересты березы и изучение его физико-химических и фармакологических свойств / С. А. Кузнецова, Г. П. Скворцова, Ю. Н. Маляр, Е. С. Скурыдина, О. Ф. Веселова // Химия растительного сырья. — 2013.
- ↑ Uldis. «Extraction and Isolation of Natural Betulin | NSTchemicals.com». NST Chemicals (en-US), 2021-05-08. Skatīts: 2023-01-07.
- ↑ Fulgentius N. Lugemwa Extraction of Betulin, Trimyristin, Eugenol and Carnosic Acid Using Water-Organic Solvent Mixtures
- ↑ «Pharmacology of betulin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. augustā. Skatīts: 2015. gada 30. septembrī.
- ↑ Mayaux, J.-F. Triterpene derivatives that block entry of human immunodeficiency virus type 1 into cells / J.-F. Mayaux, A. Bousseau, R. 100 Pauwels et al. // Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America. — 1994.
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |