Pāriet uz saturu

Bauskas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).
Bauskas novads
Bauskas novads Bauskas novads
Bauskas novada karogs Bauskas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Bauska
Kopējā platība:[1] 2 174,9 km2
 • Sauszeme: 2 131,3 km2
 • Ūdens: 43,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 40 906
Blīvums (2024): 19,2 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): Aivars Okmanis(NA)
Mājaslapa: www.bauska.lv

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novada pašvaldības teritorija iedalās 4 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:

Bauskas apvienība: Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts;

Iecavas apvienība: Iecavas pilsēta, Iecavas pagasts;

Rundāles apvienība: Rundāles pagasts, Svitenes pagasts, Viesturu pagasts;

Vecumnieku apvienība: Bārbeles pagasts, Kurmenes pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Valles pagasts, Vecumnieku pagasts.

Bez no kādreizējā Aizkraukles rajona pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

Bauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumdaļā, ZA nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē pauguraina.[3] Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.[3] Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu).[4]

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.[3] Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,[4] vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).[3]

Gandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.[4]

Ezeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).

Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš.

13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti.[4] 1562. gadā Livonijas ordenis tika likvidēts, un Bauskas teritorija nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes sastāvā. Hercogs Jēkabs Ketlers (1610-—1682) veicināja Bauskas ekonomisko attīstību.

17. gadsimtā tika pabeigta Bauskas pils būvniecība, tā kalpoja kā militārais cietoksnis un administratīvais centrs. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Bauska tika iesaistīta Polijas un Zviedrijas karos. 1701. gadā Bausku ieņēma zviedri, bet vēlāk tā atgriezās poļu kontrolē.

1795. gadā Kurzemes hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijā, Bauska kļuva par daļu no Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas.

Pirmais pasaules karš smagi skāra novada teritoriju, un tā tika daļēji izpostīta. Pēc kara Bauska iekļāvās jaunizveidotajā Latvijas Republikā.

1940. gada jūnijā saskaņā ar Molotova—Ribentropa paktu Latviju okupēja Padomju Savienība. Bauskas novada teritorija kļuva par daļu no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR).

Otrā pasaules kara laikā Bauska atkal tika stipri izpostīta. 1944. gadā Sarkanā armija uzsāka ofensīvu Baltijas republikās. Bauskas pilsētas aizsardzībai no padomju karaspēka tika izveidots brīvprātīgo pulks, kurā bija aptuveni 300 vīru. Sešas nedēļas šai nelielajai vienībai izdevās noturēt ievērojami pārāka ienaidnieka spēku ofensīvu, līdz ar to padomju karaspēkam izdevās ieņemt Bausku tikai pēc vairākiem bombardēšanas uzlidojumiem, kas iznīcināja vairāk nekā trešdaļu pilsētas.

Pēc Otrā pasaules kara Bauskas novada teritorija atkal kļuva par daļu no Latvijas PSR.

1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Bauskas novads kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196746 948—    
197952 731+12.3%
GadsIedz.±%
198956 755+7.6%
200054 855−3.3%
GadsIedz.±%
201147 104−14.1%
202141 314−12.3%

Lielākās apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāju
skaits (2021)[6]
1. Bauska Pilsēta - 10 397
2. Iecava Pilsēta - 5736
3. Vecumnieki Ciems Vecumnieku 2053
4. Rītausmas Ciems Īslīces 1236
5. Uzvara Ciems Gailīšu 988
6. Bērzkalni Ciems Īslīces 847
7. Pilsrundāle Ciems Rundāles 697
8. Misa Ciems Vecumnieku 690
9. Skaistkalne Ciems Skaistkalnes 602
10. Code Ciems Codes 567

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (32305)
  
78.3%
Krievi (3522)
  
8.5%
Lietuvieši (1976)
  
4.8%
Baltkrievi (1123)
  
2.7%
Ukraiņi (896)
  
2.2%
Poļi (432)
  
1.0%
Čigāni (59)
  
0.1%
Igauņi (14)
  
0.0%
Ebreji (6)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (939)
  
2.3%

Bauskas novadu šķērso viens galvenais autoceļš — A7, kas šķērso arī abas novada pilsētas Bausku un Iecavu. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), P87 (Bauska—Aizkraukle), P88 (Bauska—Linde), P89 (Ķekava—Skaistkalne), P92 (Iecava—Stelpe), P93 (Jelgava—Iecava), P94 (Jelgava—Staļģene—Code) un P103 (Dobele—Bauska). Plānots, ka caur Bauskas novadu ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras arī atradīsies divas stacijas Bauskas novadā — Iecava un Bauska.

Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:[8]

  • 19 vispārējās izglītības iestādes;
  • 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
  • 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca,[3] Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.[9]

Aizsargājami dabas objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.

Sadraudzības pašvaldības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:[8]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]