Baltijas kara apgabals

PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju

Baltijas kara apgabals (BKA) (krievu: Прибалтийский военный округ (ПБВО)) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS Bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Vēsture

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada rudenī pēc 1939. gada bāzu līguma nosacījumiem Sarkanā armija izvietoja trīs korpusus Baltijas valstu teritorijā. Latvijas rietumu daļā izvietoja 2. atsevišķo korpusu ar štābu Liepājas Karostā. Vēl pirms Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā 1940. gada 11. jūlijā izveidoja Baltijas īpašo militāro apgabalu ar štābu Rīgā, kuru komandēja ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs.

BKA atjaunoja pēc atkārtotās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas okupācijas 1945. gada 9. jūlijā īsi pirms Potsdamas konferences sākuma. 1946. gadā BKA pievienoja anektēto Kaļiņingradas apgabala teritoriju, bet no tā atdalīja Igaunijas teritoriju, kas līdz 1956. gadam ietilpa Ļeņingradas kara apgabala sastāvā.

BKA likvidēja pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā un Baltijas valstīs līdz 1994. gadam stacionētās Krievijas Federācijas militārās vienības ietilpināja Bruņoto spēku Ziemeļrietumu grupā (Северо-Западная группа войск). Kaļiņingradas apgabalā 1994. gadā izveidoja īpašo kara rajonu (Калининградский особый район), ko 2010. gadā iekļāva Rietumu kara apgabalā.

Sastāvs (1990)

Pirms PSRS sabrukuma 1990. gadā Baltijas kara apgabalā atradās aptuveni 170 000 karavīru, 1300 tanku, 1500 bruņumašīnu, 800 lielgabalu un 170 kaujas helikopteru.^[1]

BKA štābs Rīgā (atradās tagadējā Aizsardzības ministrijas ēkā)
360. atsevišķais apsardzes un apgādes bataljons Rīgā
4. speciālo uzdevumu brigāde
37. atsevišķā desanta šturmēšanas brigāde Čerņahovskā
901. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons (отдельный десантно-штурмовой батальон) Alūksnē
1044. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons Tauraģē
1185. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons Veru
149. raķešu brigāde
152. raķešu brigāde
43. zenītraķešu brigāde
384. artilērijas brigāde Pluņģē
918. reaktīvās artilērijas pulks
149. artilērijas divīzija Kaļiņingradā
243. smagās haubiču artilērijas brigāde Kaļiņingradā
683. smagās haubiču artilērijas pulks Kaļiņingradā
671. lielgabalu artilērijas pulks Kaļiņingradā
672. lielgabalu artilērijas pulks Kaļiņingradā
689. reaktīvās artilērijas pulks Kaļiņingradā
29. prettanku artilērijas pulks Kaļiņingradā
2317. izlūkartilērijas pulks
367. atsevišķais helikopteru pulks Kauņā
9. inženieru sapieru pulks Kauņā
46. pontontiltu pulks Kaļiņingradas apgabalā
434. atsevišķais pontontiltu bataljons Kauņā
83. sakaru brigāde
128. sakaru brigāde Rīgā
206. sakaru pulks
66. radiotehniskā brigāde Dobelē
139. atsevišķā speciālo uzdevumu radiotehniskā brigāde
27. atsevišķais radioelektroniskās cīņas bataljons
498. atsevišķais radioelektroniskās cīņas bataljons
6. ķīmiskās aizsardzības brigāde
63. materiālās apgādes brigāde
5. automobiļu brigāde
12. atsevišķais automobiļu pulks
196. atsevišķais automobiļu bataljons
474. atsevišķais automobiļu bataljons
22. cauruļlicēju brigāde
229. medicīnas brigāde
54. apgabala mācību centrs Rīgā
- 177. tanku pulks Dobelē
- 193. mācību tanku pulks Dobelē
- 207. mācību tanku pulks Ventspilī
- 13. gvardes mācību motostrēlnieku pulks Ādažos
- 1261. mācību artilērijas pulks Ādažos
- 1265. mācību zenītartilērijas pulks Veru
- 422. atsevišķais mācību inženieru sapieru bataljons Tērvetē
- 84. atsevišķais mācību sakaru bataljons Dobelē-2
- 712. atsevišķais mācību automobiļu bataljons
- 381. atsevišķais mācību remonta bataljons
- 29. atsevišķais mācību medicīniski sanitārais bataljons
107. motostrēlnieku divīzija Viļņā
144. motostrēlnieku divīzija Tallinā
11. gvardes armija Kaļiņingradā

Gaisa karaspēks

15. gaisa armija (15-я воздушная армия) ar daudziem militārajiem lidlaukiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.
814. mobilā aviācijas remonta darbnīca

BKA pavēlnieki

A. Loktionovs (Локтионов, А. Д., 1940—1941);
F. Kuzņecovs (Кузнецов Ф. І., 1941);
M. Bijazi (Биязи М. М., 1943—1944);
I. Bagramjans (Баграмян І. Х., 1945—1954);
O. Gorbatovs (Горбатов О. В., 1954—1958);
P. Batovs (Батов П. І., 1958—1959);
J. Gusakovskis (Гусаковський Й. І., 1959—1963);
G. Hetagurovs (Хетагуров Г. І., 1963—1971);
V. Govorovs (Говоров В. Л., 1971—1972);
O. Majorovs (Майоров О. М., 1972—1980);
S. Postņikovs (Постников С. І., 1980—1984);
A. Betehtins (Бетехтин А. В., 1984—1987);
V. Grišins (Гришин В. І., 1987);
F. Kuzmins (Кузьмин Ф. М., 1987—1991);
V. Mironovs (Миронов В. И., 1991).

Citas PSRS bruņoto spēku daļas Baltijā

Baltijas kara flotes galvenās kara bāzes atradās Baltijskā, Daugavgrīvā, Liepājā, Paldiskos, Tallinā, kā arī Svinoujscē Polijā.
Baltijas robežapgabals (Прибалтийский пограничный округ), kas atradās PSRS VDK robežapsardzības karaspēka (Пограничные войска КГБ СССР) pakļautībā. Robežapsardzības karaspēka vadība atradās Rīgā, bet vienības Rakverē (6-й Гдыньский Ордена Красной Звезды пограничный отряд), Tallinā (106-й Таллинский пограничный отряд), Kuresārē (11-й Кингисеппский (Куресаарский) пограничный отряд), Ventspilī (8-й Вентспилсский пограничный отряд), Klaipēdā (23-й Клайпедский пограничный отряд) un Pravdinskā (95-й Кенигсбергский орденов Ленина и Красной Звезды пограничный отряд).
BKA teritorijā atradās arī PSRS Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka (Ракетные войска стратегического назначения СССР) 50. raķešu armijas divīzijas:
- 23. gvardes raķešu divīzija (23-я гвардейская ракетная дивизия) ar štābu Valgā, kuras sastāvā no 1960. līdz 1982. gadam bija šādi pulki:
  - 30. gvardes raķešu pulks Alūksnē ar trīs divizioniem Strautiņos (raķešu komplekss Р-12н), Zeltiņos (Р-12н) un Tirzā (Р-12в). 1982. gadā raķetes pārveda uz Ostrovu
  - 305. gvardes raķešu pulks Veru (Р-12н), 1982. gadā raķetes pārveda uz Ostrovu
  - 846. raķešu pulks Valgā (Р-12н, Р-12в)
- 24. gvardes raķešu divīzija ar štābu Gvardejskā
- 29. gvardes raķešu divīzija ar štābu Šauļos, kuras sastāvā no 1960. līdz 1981. gadam bija šādi pulki:
  - 79. raķešu pulks Pluņģē
  - 115. raķešu pulks Paplakā ar diviem divizioniem Bārtā (Р-5м) līdz 1968. gadam
  - 307. raķešu pulks Jelgavā ar divizioniem Misā (Р-14, Р12н? šahtās) un diviem divizioniem pie Zālītes (Р-12в)
  - 344. raķešu pulks Priekulē ar divizioniem Vaiņodē, Nīgrandē (Р-14н), vienu divizionu Embūtē (Р-14в)
  - 867. raķešu pulks Dobelē ar divizioniem Tērvetē, Augstkalnē (Р-12н) un Elejā (Р-12в)
- 58. gvardes raķešu divīzija ar štābu Kauņā līdz 1990. gadam

Atsauces

↑ Феськов В. И., Калашников К. А., Голиков В. И. Советская Армия в годы «холодной войны» (1945—1991). Томск: Изд-во Том. ун-та, 2004. C. 8. (krieviski)

[1] Феськов В. И., Калашников К. А., Голиков В. И. Советская Армия в годы «холодной войны» (1945—1991). Томск: Изд-во Том. ун-та, 2004. C. 8. (krieviski)

[1]