Baltais āmulis
| Baltais āmulis | |
|---|---|
 Baltais āmulis (Viscum album) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Santalu rinda (Santalales) |
| Dzimta | Santalkoku dzimta (Santalaceae) |
| Ģints | Āmuļi (Viscum L.) |
| Suga | Baltais āmulis (Viscum album L.) |
 Baltais āmulis Vikikrātuvē | |
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms. Pusparazīts. Latvijā sasniedz sava izplatības areāla ziemeļu robežu. Īpaši aizsargājama suga, ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzgadīgs, ziemzaļš krūms (līdz 1,5 m diametrā). Zari neīsti dihotomiski dalīti, lapas veselas, ādainas, otrādi lancetiskas, pretējas. Tas ir divmāju augs. Sievišķie un vīrišķie ziedi ir sīki, pa vienam vai trim augšējo lapu žāklēs. Tos apputeksnē galvenokārt mušas. Auglis ir neīstā oga. Sēklas nobriest novembrī — decembrī. No ārpuses tās apņem balta, sulīga sēklsedze, kas satur gļotainu, lipīgu vielu — viscīnu.[1]
Sēklas izplata putni. Ar gļotām sēkla piestiprinās pie saimniekauga zariem. Sēklu dīgšanai nepieciešams daudz gaismas. Nākamajā pavasarī dīgst tikai tās sēklas, kas gaismā atradušās visu ziemu. Asns liecas prom no gaismas — saimniekauga zara virzienā (negatīvais fototropisms). Sasniedzis mērķi, asna gals paplašinās, kļūst lipīgs un ar gredzenveida uzbiezinājumu piestiprinās pie saimniekauga. No šā uzbiezinājuma centra izaug saknes, kas iekļūst saimnieka mizā un tālāk koksnē izveido kanālu sistēmu. Āmulis no saimniekauga uzņem ūdeni un minerālvielas. Organiskās vielas tas spēj sintezēt pats. Otrajā gadā izveidojas pirmais ādaino lapu pāris. Tas norāda, ka saimniekauga inficēšana ir izdevusies. Nākamos divus gadus āmulim izaug vēl pa vienam lapu pārim. Tikai piektajā gadā sākas stumbra neīsti dihotomiskā zarošanās. Paiet vēl vairāki gadi, līdz augs sāk ziedēt.
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltais āmulis sastopams Eiropā no Dienvidskandināvijas līdz Ziemeļāfrikai, austrumos — līdz Japānai. Latvijā āmulis satopams reti, tas tika atrasts tikai dienvidaustrumu un dienvidrietumu rajonos.[2] R. Rikmanis veicis āmuļu uzskaiti 2010., 2011. gadā. Viņš konstatējis 3324 kokus ar āmuļiem Kurzemes un Latgales dienvidos[3] Pēdējā desmitgadē šī suga pavirtzījusies tālāk uz ziemeļiem. Vidzemē līdz Trapenei un līdz Kurzemes pussalas ziemeļiem.[4]
Baltais āmulis Latvijā aug uz ābelēm, liepām, apsēm, vītoliem, kļavām un citiem lapu kokiem platlapju un platlapju-egļu mežos, dārzos, alejās, parkos, apstādījumos.[5]
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk āmuli uzskatīja par bīstamu parazītu, kas bojā augļukokus dārzā un lietaskokus mežā. Mežkopji izcirta kokus ar āmuļiem. Tomēr Latvijas apstākļos, kur auga izplatību ierobežo klimatiskie un ekoloģiskie faktori, tas nav uzskatāms par bīstamu. Baltais āmulis satur indīgas vielas, izmantots tautas medicīnā.[6] Āmuļus lietoja arī kā dekoratīvos augus piemēram baznīcu rotāšanai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Baroniņa V., Lodziņa I. Populārzinātniskā Latvijas sarkanā grāmata. "Zinātne". Rīga, 1992. 137.lpp. ISBN 5-7966-0544-5
- ↑ Priedītis N. Latvijas augi. Gandrs. Rīga, 2014. lpp.888. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. janvārī. Skatīts: 2022. gada 23. janvārī.
- ↑ https://dabasdati.lv/lv/dosearch/ Skatīts:24.01.2022
- ↑ Kabucis I. Baltais āmulis. Latvijas sarkanā grāmata, 3.sēj. 196-197 lpp. LU Bioloģijas institūts. R. 2003. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ Agfonds. Baltais āmulis — ārstnieciskā nozīme Skatīts: 23.01.2022
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltais āmulis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)