Ares I
| Pielietojums | Kosmiskā nesējraķete |
| Raķešu saime | Ares |
| Raķešu grupa | Ares 1 |
| Valsts |  ASV
|
| Izgatavotājs | Alliant Techsystems, Boeing |
| Izmēri | |
|---|---|
| Augstums | 94 m |
| Diametrs | 5,5 m |
| Masa | |
| Pakāpju skaits | 2 |
| Celtspēja | |
| Derīgā krava uz LEO | 25 000 kg |
| Lidojumu kopsavilkums | |
| Statuss | izstrādē |
| Starta vietas | Kenedija kosmosa centrs |
| Startu skaits | 1 |
| Veiksmīgie | 1 |
| Pakāpes | |
Ares I jeb Ares 1 ir ASV nesējraķete, kuru izstrādā NASA Constellation programmas ietvaros kā transportlīdzekli apkalpes nogādāšanai kosmosā. Pirmais izmēģinājuma lidojums (Ares I-X) notika 2009. gada 28. oktobrī.
Ar Ares I paredzēts palaist kosmosa kuģi Orion, kuru NASA izstrādā pilotējamiem lidojumiem pēc tam, kad tiks pārtraukti Space Shuttle kosmosplānu lidojumi 2010. gadā.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji raķetes nosaukums bija Crew Launch Vehicle jev CRV ("Apkalpes nesējraķete"). 2006. gada 30. jūnijā NASA paziņoja jauno raķešu nosaukumus: Ares I kosmosa kuģu pacelšanai un Ares V smago kravu pacelšanai. Tā nosaukta sengrieķu kara dieva Areja vārdā (Romā to identificēja kā Marsu). Indeksi I un V tika aizgūti no Apollo programmas nesējraķetēm Saturn I un Saturn V.[1]
Izstrāde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Advanced Transportation System Studies
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1995. gadā Lockheed Martin veica pētījumu Advanced Transportation System Studies (ATSS) Māršala Kosmosa lidojumu centra uzdevumā. ATSS ietvēra vairākas iespējamas nesējraķetes, kurām kā pirmā pakāpe tiktu izmantots cietās degvielas starta paātrinātājs.[2] Otrā pakāpe tiktu apgādāta ar šķidrās degvielas dzinēju J-2 vai Space Shuttle galvenais dzinēju.
Exploration Systems Architecture Study
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2004. gada janvārī ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja "Kosmosa pētījumu skatījumu" (Vision for Space Exploration), kas paredzēja atteikšanos no Space Shuttle kosmoplāniem, to vietā izstrādājot jaunu pilotējamu kosmosa kuģi, lai atjaunotu cilvēku lidojumus uz Mēnesi, ka arī uz Marsu. Šiem mērķiem nepieciešamās raķetes tiktu izstrādātas, izmantojot Space Shuttle sistēmas.
2005. gada 29. aprīlī NASA publiskoja detalizētu pētījumu Exploration Systems Architecture Study, kurā tika apskatīti programmas tehniskie jautājumi. Raķete sastāvētu no piecu segmentu Space Shuttle cietās degvielas starta paātrinātaja un otrās pakāpes, kura izmantots kosmoplāna galvenais dzinējs. Ar to kosmosā tiktu nogādāts pilotējams kosmosa kuģis Crew Exploration Vehicle. Tika izskatīta arī iespēja ar šo raķeti palaist kravas kuģi.[3]
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ares I sastāv no divām pakāpēm.
Pirmā pakāpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā pakāpe ir uzlabota cietās degvielas raķešpakāpe, kuru izmanto Space Shuttle kā starta paātrinatāju. Space Shuttle izmantoti divi četru sekciju paātrinātāji, bet Ares I — viena piecu segmentu pakāpe. Kā kurināmo tajā izmanto polibutadīna akrilonitrilu (polybutadiene acrylonitrile, PBAN). Izmaiņas veiktas izplūdes sprauslā, kura ir ar lielāku diametru, lai radītu lielāku vilci. Pirmā pakāpe apgadāta ar izpletni, lai pēc darbības beigšanas tā varētu nolaisties uz ūdens virsmas, kur to savāktu vairākkārtējai izmantošanai. Salīdzinājuma ar Space Shuttle paātrinātājiem, Ares I ir lielāks un izturīgāks izpletnis. Pakāpē izmantoti jauni izolācijas un blīvēšanas materiāli.[4]
Laikā no 1999. līdz 2003. gadam tika izskatīta iespēja Space Shuttle četru segmentu paātrinātāju vietā izmantot piecus segmentus, kas ļautu palielināt kravas masu, kas jānogādā uz SKS. 2003. gadā tika veikta tā dzinēja uguns izmēģinājums, bet kosmoplānu palaišanā netika izmantota, jo tika pieņemts lēmums Space Shuttle lidojumus pārtraukt 2010. gadā. 2005. gadā piecu segmentu starta paātrinatājs tika pielāgots izmantošanai atsevišķā nesējraķetē.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ares: NASA's New Rockets Get Names Arhivēts 2009. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. 2006-06-30 (angliski)
- ↑ «Technical Area 2 Heavy Lift Launch Vehicle Development Final Report» (PDF). Lockheed Martin (angliski). NASA. July 1995. 3–17, 3–18. lpp. Skatīts: 2009-08-07.
- ↑ Erin Mahoney. «Exploration Systems Architecture Study – Final Report» (angliski). NASA, 2009-12-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-20. Skatīts: 2009-08-05.
- ↑ Ares I First Stage Arhivēts 2017. gada 16. februārī, Wayback Machine vietnē. (PDF) (angliski)
- ↑ Shuttle SRB Mark Wade Astronautix encyclopedia (angliski)
 | Šis ar raķeštehniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |