Abisālais līdzenums
Izskats
Abisālais līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās, pārejas zonā, kā arī malas jūru ieplakās.[1] Abisālie līdzenumi aizņem apmēram 40% no okeānu gultnes un atrodas 2500—5500 metru dziļumā.
Abisālo līdzenumu kontakta veidi ar kontinentiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abisālie līdzenumi parasti atrodas kontinentālo nogāžu pakājē, turklāt eksistē trīs dažādi veidi, kā kontinenti robežojas ar abisālajiem līdzenumiem:
- Pasīvās kontinentu nomales, kurās šelfs uzguļ uz kontinentālās garozas, un kontinentālās nogāzes apgabalā ir attīstīta pārejas garoza no kontinentālās uz okeānisko garozu, un attiecīgi pakājes zonā pārejas garoza pakāpeniski pāriet okeāniskajā garozā. Šāds pārejas tips ir raksturīgs Atlantijas okeānam, kā arī Indijas okeāna rietumiem, dienvidiem un dienvidaustrumiem, kā arī Ziemeļu Ledus okeānam.
- Kontakta zona šķērseniska lūzuma veidā. Šāda kontakta zona ir līdzīga pasīvajām nomalēm, bet atšķiras ar zonas šaurumu un stāvu kontinentālo nogāzi, ko nosaka lūzums. Šāda veida kontakta piemērs ir Gvinejas līcis un Ņūfaundlendas dienvidu mala Atlantijas okeānā, kā arī Indijas okeāna Āfrikas galējais dienvidu apgabals.
- Aktīvās kontinentu nomales, kuros kontakta zona iet gar okeāniskajām dziļvagām, parasti pāri lēzeniem piekrastes vaļņiem. Šāds kontakta zonas veids ir saistīts ar subdukcijas zonām, kas gandrīz no visām pusēm (izņemot dienviddaļu) ieskauj Kluso okeānu, kā arī Indijas okeāna austrumu daļu (Zunda dziļvagu) un atsevišķus Atlantijas okeāna posmus (pie Antiļu un Dienvidsendviču salām).
Abisālo līdzenumu morfoloģiskie tipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izšķir divus abisālo līdzenumu morfoloģiskos tipus: plakanos jeb subhorizontālos abisālos līdzenumus un paugurainos abisālos līdzenumus.
- Plakanie līdzenumi atrodas okeānu lielieplaku malās vai malas jūru lielieplaku centrālajā daļā. To reljefs ir līdzens, veidots no irdeniem nogulumiežiem. Plakanie līdzenumi visvairāk ir izplatīti Atlantijas okeānā. Šādi līdzenumi ir visplakanākās Zemes reljefa formas. To virsmas slīpums nesasniedz 0,001. Šāds izlīdzināts reljefs veidojas pateicoties labvēlīgiem nogulumu sedimentācijas apstākļiem pie pasīvajām kontinentu nomalēm.
- Paugurainie abisālie līdzenumi aizņem okeāna dziļgultnes lielāko daļu. To reljefs ir saposmots, kuru veido pauguri, grēdas, pazeminājumi starp tām, kā arī atsevišķi kalni. Relatīvās dziļuma svārstības ir apmēram 500-1000 metri. Šādi paugurainie līdzenumi ir tipiski okeāniem ar ar aktīvajām kontinentu nomalēm. Šādos gadījumos okeāniskās dziļvagas absorbē sevī no kontinentiem ieskaloto terigēno materiālu. Paugurainie abisālie līdzenumi visvairāk ir izplatīti Indijas un Klusajā okeānā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)