Željezovce
Željezovce | ||
---|---|---|
Želiezovce | ||
Esterhāzi muižas ēka | ||
| ||
Koordinātas: 48°02′55″N 18°39′37″E / 48.04861°N 18.66028°EKoordinātas: 48°02′55″N 18°39′37″E / 48.04861°N 18.66028°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Nitras apgabals | |
Apriņķis | Levices apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1960 | |
Platība | ||
• Kopējā | 56,52 km2 | |
Augstums | 137 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 6 756 | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Željezovce Vikikrātuvē |
Željezovce (slovāku: Želiezovce) ir pilsēta Slovākijā, Nitras apgabala Levices apriņķī pie Hronas upes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1274. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Željezovce gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Želīza (Zselíz). Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā vairums pilsētas iedzīvotāju bija ungāri (51,25 %) un slovāki (47,1 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (61,27 %), nereliģiozi (18,43 %), luterticīgie (6,37 %).
Pilsētā atrodas firsta Esterhāzi bijušā vasaras rezidence, kurā 1818. un 1824. gada vasaras pavadīja Francis Šūberts, mācīdams Esterhāzi meitas un radīdams dažus no saviem pazīstamākajiem darbiem, piemēram, Marche militaire.
Fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētas vārdā nosaukta neolīta arheoloģiskā kultūra (Želiezovská skupina), kas uzplaukusi starp 5000. un 4700. gadu p. m. ē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Željezovce.
|