Šarls Pero

Šarls Pero Charles Perrault Personīgā informācija Dzimis 1628. gada 12. janvārī Parīze, Francija Miris 1703. gada 16. maijā (75 gadi) Parīze, Francija Tautība francūzis

Literārā darbība Valoda franču

Šarls Pero (franču: Charles Perrault; dzimis 1628. gada 12. janvārī, miris 1703. gada 16. maijā) bija franču rakstnieks.

Pero lika pamatus jauna literārā žanra — pasakas — izveidē. Viņš sarakstījis pasakas par Pelnrušķīti, Zilbārdi, Runci zābakos, Sarkangalvīti. Vēlāk vairākas viņa pasakas pārrakstīja brāļi Grimmi, kā arī darbu motīvi tika izmantoti operā, baletā, teātrī, filmās. Pero bija ietekmīga persona 17. gadsimta Francijas literatūrā.

Pero literārā un politiskā darbība sakrita ar Francijas karaļa — Saules karaļa Luija XIV valdīšanas laiku, kas iezīmēja Francijas vadošo lomu Eiropā arhitektūrā un mākslas jomā. Viņš pats ņēma dalību Francijas Zinātņu akadēmijas dibināšanā, kā arī piedalījās Gleznošanas akadēmijas atjaunošanā. Piederēdams pie augstākās ierēdniecības un sadarbojoties ar savu brāli Pjeru, kas bija galvenais Parīzes nodokļu savācējs, Šarls Pero varēja ietekmēt notikumus Francijas literāro aprindu vidū un kļuva par modernistu frakcijas līderi kaujās starp konservatoriem un modernistiem. Vēlāk, nodibinoties Literatūras un beletristikas nodaļai Zinātņu akadēmijā, Šarls Pero tika iecelts par tās sekretāru un kalpoja karaļa Luija XIV finanšu ministra Kolbēra pakļautībā.

Izmantodams Kolbēra administratīvo atbalstu, Šarls Pero palīdzēja savam otram brālim Klodam tikt par projektētāju jaunajam Luvras spārnam, ko būvēja starp 1665. — 1680. gadu (Kolbērs pārraudzīja celtniecību), turklāt Pero jaunākā projektam dota priekšroka salīdzinoši ar slaveno itāļu arhitektu Bernīni. Izvēlei par labu darbojās gan zemākā piedāvātā cena, gan antagonisms starp Bernīni un vadošajiem karaļa galminiekiem, ieskaitot Kolbēru. Tomēr karalis, kas simpatizēja itālim un nedaudz nicināja sava ministra taupīgumu, pasūtījis Bernīni savu bronzas bareljefu.

Savukārt Pero, gribēdams sintezēt literatūru un arhitektūru, 1669. gadā ieteica Luijam XIV iekļaut Versaļas dārzu labirintos 31 strūklaku, kur katrai būtu jāprezentē vienu no Ezopa fabulām, ko arī realizēja laika posmā starp 1672. un 1677. gadu. Ūdens strūklām, kas šļācās no attēloto dzīvnieku mutēm, vajadzēja imitēt sarunas starp tiem. Katras strūklakas tuvumā atradās plāksne ar attiecīgās fabulas četrrindi, ko sarakstīja galma dzejnieks Benserāts. Savukārt Pero izstrādāja labirintu rokasgrāmatu ar attiecīgu nosaukumu, ko izdeva karaļa tipogrāfija.

Būdams galma amatpersona un jau pazīstams “nopietns rakstnieks”, Šarls Pero publicējis pasakas zem sava deviņpadmitgadīgā dēla vārda, jo tolaik pasaka vēl tika uzskatīta par “zemo žanru”, ko dēls, gribēdams kļūt par karaļa brāļameitas sekretāru, pat veltīja princesei. Vēlāk, jau 20. gadsimta laikā, šis veltījums radīja pat diskusijas par Pero pasaku autorību.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarls Pero.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Project Gutenberg