Čuncjina

Čuncjina
Čuncjina;
	Municipalitāte
重庆市区
	; Čuncjinas municipalitātes atrašanās vieta
	Koordinātas: 29°33′30″N 106°34′00″E / 29.55833°N 106.56667°EKoordinātas: 29°33′30″N 106°34′00″E / 29.55833°N 106.56667°E
Valsts	Ķīna
Apdzīvota kopš	ap 316. gadu p.m.ē.
Platība
• Municipalitāte	82 403 km2
• urbānā teritorija	5 472,8 km2
Augstums	237 m
Iedzīvotāji (2010)
• Municipalitāte	28 846 170
• blīvums	398/km²
• urbānā teritorija	7 457 589
Laika josla	CST (UTC+8)
Mājaslapa	english.cq.gov.cn
	Čuncjina Vikikrātuvē

Čuncjina^[2] (vienkāršotā ķīniešu: 重庆, tradicionālā ķīniešu: 重慶, piņjiņs: Chóngqìng) ir pilsēta Ķīnas centrālajā daļā pie Dzjalinas upes ietekas Jandzi. Čuncjinas pilsēta ir viena no četrām Ķīnas pilsētām, kura veido atsevišķu, provincēs neietilpstošu municipalitāti. Čuncjinas municipalitātē 2005. gadā dzīvoja vairāk kā 32 miljoni iedzīvotāju, tomēr pašā Čuncjinas pilsētā ir vairāk nekā 7 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta ir visai kalnaina un viena no retajām Ķīnas lielpilsētām, kurā ir salīdzinoši maz riteņbraucēju.

Vēsturiski liela upes osta, pēc Otrā pasaules kara Čuncjina kļuva par vienu no lielākajiem Ķīnas militārās rūpniecības centriem. Pilsētas apkaime bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Ap Čuncjinu ir lielākās dabasgāzes un stroncija atradnes Ķīnā. Šeit atrodas arī lielākā alumīnija rūpnīca valstī.

Pēc Triju Aizu aizsprosta pabeigšanas Čuncjinas osta spējīga uzņemt okeāna klases kuģus.

Vēsture

Čuncjina tiek uzskatīta par pusleģendārās Ba valsts galvaspilsētu, kas radās 11. gadsimtā p.m.ē. 316. gadā p.m.ē. to ieņēma Cjiņu valsts (Qin). 581. gadā (Suju dinastijas (Sui) laikā) pilsētu nosauca par Ju (Yu), bet 1102. gadā — par Gunu (Gong).

1189. gadā Dienvidu Sunu princis Džao Duņs (Zhao Dun), atzīmēdams savu kronēšanu, nosauca pilsētu pašreizējā vārdā.

1362. gadā (Juaņu dinastijas laikā) nemiernieku līderis Mins Judžeņs (Ming Yuzhen) Čuncjinā nodibināja neatkarīgu, īslaicīgi pastāvošo Dasjas (Daxia) karalisti. 1621. gadā īsu laiku pilsētā pastāvēja neatkarīgā Dalianas (Daliang) karaliste.

1891. gadā Čuncjina kļuva par pirmo iekšzemes ostu, kura tika atvērta ārzemniekiem.

No 1937. līdz 1945. gadam Čuncjina bija Čana Kaiši Ķīnas valdības pagaidu galvaspilsēta. To smagi bombardēja Japānas aviācija, šo gadu laikā veicot 268 uzlidojumus un nometot uz pilsētu 11 500 aviācijas bumbu. Čuncjina tiek uzskatīta par visvairāk bombardēto pilsētu Otrajā pasaules karā.

1997. gadā tika izveidota Čuncjinas municipalitāte.

Atsauces

↑ https://www.citypopulation.de/en/china/chongqing/admin/; Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.
↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 76. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čuncjina.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[wikidata-c7a6b912bf44d4cdafe020e325863276a4c91b65-1] ttps://www.citypopulation.de/en/china/chongqing/admin/; Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.

[2] Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 76. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[1]

[2]