Pamatojoties uz psihiatrijas, antropoloģijas, eigēnikas, sociālā darvinisma atziņām radīja koncepciju, ka pastāv "kriminālais cilvēku tips", ko var atšķirt pēc fiziskām pazīmēm. Viņa darbi, no kuriem slavenākais ir "Noziedzīgais cilvēks" (1889),[2] lika pamatu antropoloģiskajam kriminoloģijas un krimināltiesību virzienam, kur pētījumu pamatakcents tika novirzīts no noziedzīgā nodarījuma pētīšanas uz noziedznieka fiziskajām un psihiskajām īpašībām, izceļot iedzimtību. Vēlāk Lombrozo teorijas tika noliegtas un atzītas par nezinātniskām.[1]
