Dalībnieks:Eremu1/Smilšu kaste
| |||||||||||
| |||||||||||
Teodors Zeltiņš (1914. gada 27. oktobris — 1991. gada 23. augusts) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un žurnālists. Dzīvodams ASV, Zeltiņš bija aktīvi iesaistījies trimdas sabiedriskajā dzīvē. Sadarbībā ar apgādu "Grāmatu draugs" sakārtojis latviešu rakstnieku darbus un autobiogrāfijas.[1]
Dzīvesgājums
Dzimis 1914. gada 27. oktobrī Rīgā, uzaudzis Ķengaragā. No 1921. līdz 1933. gadam mācījās Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā. No 1933. līdz 1943. gadam studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, darbojās studentu korporācijā "Fraternitas Lataviensis" un strādājis laikrakstā "Jaunākās Ziņas" kā žurnālists.[2] 1939. gadā salaulajies ar citu filoloģijas studenti Veltu Lindi.[3][1]
1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitā uz Čehoslovākiju (Sudetija), vēlāk Vāciju (Vircburga), kur darbojies žurnālistikā, kopš 1950. gada dzīvojis Īstonā, Filadelfijā (Pensilvānijā) un Orindžā (Ņūdžersijā), ASV. Zeltiņš bijis laikraksta "Laiks" līdzstrādnieks un strādājis žurnāla "Latvju Žurnāls" redakcijā. Sadarbībā ar apgādu "Grāmatu draugs" sakārtojis latviešu rakstnieku darbus un autobiogrāfijas.[3][1][2]
Kā rakstnieks Zeltiņš sāka darboties 20. gs. 30. gados, tomēr lielāko daļu no saviem nozīmīgākajiem darbiem bija sarakstījis jau trimdā. Dzīves laikā viņš bija sarakstījis daudzus romānus, no kuriem pirmais bija vēl Latvijā sarakstītais "Rīgas ģimnāzisti" (1939. g.). Trimdā Zeltiņš publicējis 3 dzejas krājumus, 3 stāstu krājumus, sarakstījis 3 grāmatas bērniem un sakārtojis 4 latviešu rakstnieku antoloģijas. Bez tam viņš ir četru lugu autors, tās izrādītas uz vairākām trimdas zemju skatuvēm. Kā žurnālists viņš bija autors daudziem periodikā publicētiem rakstiem.[2][3]
1959. gadā Zeltiņš saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu par noveļu krājumu "Dvēseļu glābēji", 1963. gadā saņēmis Goppera fonda balvu par stāstu un miniatūru krājumu "Torņi Daugavā", 1976. gadā saņēmis Ērika Raistera piemiņas fonda balvu, 1982. gadā tika piešķirta studentu korporācijas "Fraternitas Lataviensis" dibinātāja Leonīda Breikša balva.[2][3]
Teodors Zeltiņš miris 1991. gada 23. augustā Ņūdžersijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apbedīts Rouzdeilas kapsētā Orindžā, Ņūdžersijā. Pārapbedīts 1993. gada 4. jūnijā Rīgā, Raiņa kapos.[1]
Darbi
- Romāni
- "Rīgas ģimnāzisti" (1939)
- "Vētras vanags" (1943)
- "Slazdā" (1952)
- "Rožu gaitenis" (1958)
- "Melnās avis" (1958)
- "Pazudušā paaudze" (1959)
- "Drupu republika" (1960)
- "Tiltu atjaunotāji" (1962)
- "Antiņš Amerikā meklē līgavu" (1963)
- "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu" (1966)
- "Antiņš debesīs meklē latviešus" (1970)
- "Mīlestības maize" (1971)
- "Nu ir tā stunda" (1975)
- "Leļļu meistars Eņģelis" (1976)
- "Leopolds Maurs atzīstas" (1978)
- "Septiņi saulrietā" (1980)
- Īsproza
- "Dvēseļu glābēji" (1959)
- "Zīmējumi vasaras smiltīs" (1962)
- "Torņi Daugavā" (1964)
- "Zvaigzne egles zarā" (1968)
- "Tuvos un tālos ciemos" (1977)
- Dramaturģija
- "Vilks Rīgā" Vircburgas latviešu teātrī (1948)
- "Donžuāna pēdējā mīlestība" Eslingenas latviešu teātrī (1949)
- "Vīna raugs" "Daugavas Vanagu" iestudējumā Londonā (1955)
- komēdija "Deguns" Čikāgas Latviešu teātra iestudējumā (1960)
- Dzeja
- "Balādes" (1947)
- "Nakts uguņi" (1953)
- "Skumjā pase" (1961)
- Darbi bērniem
- "Zelta gailis" (1947)
- "Slaists un Niķe" (1947)
- "Brīnumzaķis" (lokalizēts pēc Salmes Metsas darbiem) (1948)
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Literatūra. «Teodors Zeltiņš». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2024-09-14.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Inguna Daukste-Silasproģe. «Teodors Zeltiņš».
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Teodors Zeltiņš». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2024-09-14.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |