Juris Dobelis

Juris Dobelis
	Juris Dobelis 2006. gadā
	Saeimas deputāts
Dzimšanas dati	1940. gada 8. jūlijā (84 gadi); Rīga, Latvija
Politiskā partija	LNNK (1988-1997); LTF (1988—1993); TB/LNNK (1997-2011); Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Profesija	ķīmiķis
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts
	Triju Zvaigžņu ordenis

Juris Dobelis (dzimis 1940. gada 8. jūlijā Rīgā) ir latviešu ķīmiķis un politiķis, bijis Augstākās Padomes un četru Saeimas sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no Latvijas Tautas frontes un LNNK līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, šobrīd — Nacionālo apvienību.

Dzīvesgājums

Dzimis 1940. gadā futbolista, vēlākā trenera Jāņa Dobeļa ģimenē. Mācījās Rīgas 35. vidusskolā. 1963. gadā pabeidza studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Strādāja stikla rūpnīcā "Sarkandaugava", pēc tam Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, Koksnes ķīmijas institūtā, par ķīmijas skolotāju Rīgas 25. vidusskolā, Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā un tehniskajā centrā "Laukceltnieks".

Līdztekus J. Dobelis darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par Latvijas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu. Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu un sakopšanu.

Politiskā darbība

Sākoties Atmodai iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF) un LNNK to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā kandidēja PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts Saulkrastu vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Pirms 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanām J. Dobelis, atšķirībā no daudziem citiem tā laika vadošajiem politiķiem, nemainīja politisko piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte piedalījās, bet netika ievēlēta 5. Saeimā, taču J. Dobelis tajā kļuva par LNNK Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgu.

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja Rīgas domē no LNNK/LZP saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī 6. Saeimā. Pēc tam viņš bija arī visu nākamo Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts jau no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK: 7. Saeimā, 8. Saeimā (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu parlamentā vispirms Ģirtam Valdim Kristovskim, pēc tam Guntaram Krastam noliekot mandātus) un 9. Saeimā. J. Dobelis bija pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes. Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās kandidēja 2010. gadā, kad no Nacionālās apvienības saraksta netika ievēlēts 10. Saeimā.

Apbalvojumi

J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni^[1] un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Skandāli

2016. gadā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš izdeva memuārus "Iļģuciema pašpuikas stāsti", kuras vienā nodaļā apgalvoja, ka, lai netiktu slēgtas Krūmiņam piederošas noliktavas, TB/LNNK partijas pārstāvji viņam pieprasījuši mēnesī maksāt 10 000 dolāru, bet pēc Krūmiņa sarunas ar tā laika ministru prezidentu Vili Krištopānu summa samazināta līdz 300 latiem, kas katru mēnesi esot bijusi jāizmaksā partijas biedram Jurim Dobelim.^[2] Dobelis apstiprināja, ka šādu naudu tiešām saņēmis un par tās saņemšanu katru reizi parakstījies, taču noliedza Krūmiņa apgalvojumu par reketu, apgalvojot, ka tā esot bijusi alga par darbu, ko viņš darījis pie Krūmiņa un ka no 1993. līdz 1994. gadam, kad aprakstītais, visticamāk, norisinājies, viņš nemaz neesot bijis TB/LNNK biedrs.^[3]

Atsauces

↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.» (.doc). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 26. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī.
↑ «Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim'». Delfi. 2016. gada 13. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.
↑ «Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija». Delfi. 2016. gada 13. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.

Ārējās saites

gramata21.lv J. Dobeļa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Literatūra

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

[Tr.Zv._ordenis-1] «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.» (.doc). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 26. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī.

[2] «Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim'». Delfi. 2016. gada 13. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.

[3] «Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija». Delfi. 2016. gada 13. decembris. Skatīts: 2016. gada 13. decembrī.

[1]

[2]

[3]