Dž. R. R. Tolkīns grāmatu sēriju “Gredzena pavēlnieks” bija ieplānojis kā 1937. gadā uzrakstītā darba “Hobits” turpinājumu. Rezultātā tā kļuva populārāka par grāmatu “Hobits”. “Gredzenu pavēlnieks” ir iekļauts 1999. gadā veidotajā laikraksta Le Monde 100 gadsimta grāmatu sarakstā. 2009. gadā ieguva prestižo zinātniskās fantastikas Prometeja balvu. Pēc grāmatu motīviem ir iestudētas radiopārraides, uzvestas teātra izrādes un uzņemtas kinofilmas (lielu slavu ir guvušas režisora Pītera Džeksona filmu sērija “Gredzenu pavēlnieks”).
Hobits Frodo Baginss uzzina, ka Šīrā (Dalienā[1]) pie viņa tēvoča Bilbo Baginsa ir nonācis Lielvaras Gredzens, ko radījis tumsas valdnieks Saurons. Šis Gredzens ir jāpaslēpj. Frodo ar Gendalfa ierosinājumu dodas uz Brīvciemu, kur sapazīstas ar Nerimšu, kam īstais vārds Aragorns, Aratorna dēls. Viņš ir Gondoras troņmantinieks. Tad Frodo ar Aragornu un trīs saviem hobitu draugiem Semiusu, Peregrīnu un Meriadoku dodas uz elfu pilsētu Rivendellu. Bet pa ceļam uz turieni Frodo tiek Naidnieka sadurts, un viņu tik tikko izglābj elfs Glorfindels. Rivendellā tiek nolemts, ka Gredzens jāiznīcina Orodruīna liesmās, Mordorā. Tiek pasludināta Gredzena Brālība, kas palīdzēs Frodo šo uzdevumu veikt. Gredzenu brālībā elfus pārstāv Drūmmeža ķēniņa Tranduīla dēls Legolass, rūķus — Gimlins, Gloina dēls, cilvēkus — Aragorns un Boromirs, Gondoras pavaldnieka Denetora dēls, hobitus — Semiuss, Meriadoks, Peregrīns un Frodo, kā arī burvis Gendalfs. Tā sākas pulka gaitas uz Mordoru.
.svg){kind=small}
Apvienotā Karaliste
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gredzenu pavēlnieks.
