Pāriet uz saturu

Bisava

Vikipēdijas lapa
Bisava
Bissau
galvaspilsēta
Bisava
Karogs: Bisava
Karogs
Ģerbonis: Bisava
Ģerbonis
Bisava (Gvineja-Bisava)
Bisava
Bisava
Koordinātas: 11°51′00″N 15°34′00″W / 11.85000°N 15.56667°W / 11.85000; -15.56667Koordinātas: 11°51′00″N 15°34′00″W / 11.85000°N 15.56667°W / 11.85000; -15.56667
Valsts Karogs: Gvineja-Bisava Gvineja-Bisava
Reģions Bisava
Dibināta 1692. gadā
Administrācija
 • Prezidents Antonju Arturs Sanja
Platība
 • Kopējā 118 km2
Augstums 39 m
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 492 004
Laika josla UTC (UTC+0)
Mājaslapa www.cm-bissau.com
Bisava Vikikrātuvē

Bisava (portugāļu: Bissau) ir Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta. Atrodas Žebas upes iztekas labajā krastā, Atlantijas okeāna krastā.[1] Tā ir lielākā Gvinejas-Bisavas pilsēta, kā arī vietējais administratīvais, izglītības un militārais centrs.

Pilsēta tika dibināta 1687. gadā, kad portugāļu tirgotāji šeit izveidoja ostu un apmetni, kas viņiem kalpoja par vienu no tirdzniecības punktiem šai reģionā.

Līdz 1973. gadam, kad varu valstī pārņēma vietējie nemiernieki, šī teritorija atradās Portugāles pakļautībā. 1974. gadā Portugāle atzina Gvinejas-Bisavas neatkarību un Bisava kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.

1991. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem šeit dzīvoja 195 389 cilvēki, bet pēc 2007. gada datiem šeit mita jau 407 424 iedzīvotāji.[2] 2015. gadā — 492 004 iedzīvotāji.

Šeit koncentrēta lielākā daļa valsts tautsaimniecības. Svarīgākās jomas tajā saistās ar kokrūpniecību, pārtikas rūpniecību un vieglo rūpniecību. Šeit tiek ražotas mēbeles, kopra, kokosriekstu eļļa, gumija un citi izstrādājumi. Liela nozīme ir ostai, jo caur to notiek preču apmaiņa ar pasauli. Tās teritorijā darbojas arī kuģu remontdarbnīcas.

Bisavā atrodas vairāki sporta stadioni, muzejs, kā arī starptautiskā lidosta.

Atsauces

  1. Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne
  2. «Instituto Nacional De Estatística». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. februārī. Skatīts: 2009. gada 4. martā.

Ārējās saites