Daglass Mosons
| ||||||||||
Sers Daglass Mosons (angļu: Sir Douglas Mawson; dzimis 1882. gada 5. maijā Anglijā, miris 1958. gada 14. oktobrī Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs. Līdzās Roaldam Amundsenam, Robertam Skotam un Ernestam Šekltonam bija viens no Antarktikas "Heroiskā izpētes laikmeta" galvenajiem ekspedīciju līderiem.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daglass Mosons dzimis 1882. gadā 5. maijā Roberta Mosona un Margaretas Mosonas (dzimusi Mūra (Moore)) ģimenē. Dzimis Jorkšīrā Anglijā, bet divu gadu vecumā ar ģimeni emigrēja uz Sidneju Austrālijā. Viņš apmeklēja Fortstrītas Paraugskolu un Sidnejas Universitāti, kuru absolvēja 1902. gadā ar bakalaura grādu.
Pirmajās ģeoloģiskajās ekspedīcijās Mosons devās uz Jaunhebridu salām 1903. gadā. 1907. gadā Mosons kā ģeologs piedalījās Ernesta Šekltona antarktiskajā ekspedīcijā. Viņš bija to pētnieku grupā, kas pirmie uzkāpa Erebusa vulkānā, kā arī kopā ar Edžvortu Deividu sasniedza Dienvidu magnētisko polu.
1911. gadā Mosons vadīja savu pirmo patstāvīgo ekspedīciju. Austrālāzijas Antarktiskā ekspedīcija (Australasian Antarctic Expedition) viņa vadībā no 1911, līdz 1914. gadam pētīja Karaļa Džordža V Zemi un Adelijas Zemi. Komonvelta līča piekrastē tika izbūvēta ekspedīcijas bāzes stacija Keipdenisona. Vieta izrādījās nepieredzēti vējaina — gada vidējais vēja ātrums bija ap 80 km/h.
Mosona ekspedīcija divu sezonu laikā (otrā pārziemošana bija neplānota) veica piekrastes pētīšanu un kartēšanu.
Vēlāk Mosons piedalījās vēl vairākās ekspedīcijās uz Antarktīdu.
Mosona vārdā nosaukta Mosonas polārstacija, Mosona krasts un Mosona jūra.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|