Eiropas Konservatīvie un reformisti: Atšķirības starp versijām
Izveidots, tulkojot lapu "European Conservatives and Reformists" |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2024. gada 24. marts, plkst. 20.06
Eiropas Konservatīvie un reformisti (EKR) ir maigi eiroskeptiska,[1][2][3][4][5] pret federālismu[1][6] vērsta Eiropas Parlamenta politiskā grupa. EKR ir Eiropas Konservatīvo un reformistu partijas (EKR partija) Eiropas politiskās partija (iepriekš zināma kā Konservatīvo un reformistu alianse Eiropā (2016–2019) vai Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse (2009–2016)). Grupa arī ietver EP deputātus no četrām citām Eiropas partijām un trīspadsmit EP deputātus bez Eiropas partiju piederības.
Ideoloģiski grupa kopumā ir eiroskeptiska, antifederālistiska un labējāa, kurā ir centriski labējās un galēji labējās frakcijas.[7] EKR galvenais mērķis ir stāties pret Eiropas integrāciju, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos un iespējamo tapšanu par federālu Eiropas valsti, pamatojoties uz eiroreālismu, un nodrošināt, ka ES neiejaucas ES valstu un reģionu jautājumos un lēmumu pieņemšanā.[8] Tā arī iestājas par stingrāku imigrācijas kontroli. EKR ietilpst sociāli konservatīvuas, labējo populistu, liberāli konservatīvas, kristīgi demokrātiskas, galēji labējas un nacionāli konservatīvas partijas, kuras visas atbalsta antifederālistisku un eiroreālistisku vai eirokritisku nostāju. EKR ietvaros dažas partijas un EP deputāti veicina maigu eiroskepticismu (pretstatā pilnīgai ES pastāvēšanas noraidīšanai, ko raksturo anti-ES nostāja vai stingrs eiroskepticisms), aicinot veikt ES demokrātiskas reformas, lielāku pārredzamību, pārmaiņas eirozonai un ES migrācijas/patvēruma meklētāju politikā un dažu ES pilnvaru un birokrātijas ierobežošanai, vienlaikus saglabājot neierobežotu brīvo tirdzniecību un sadarbību starp valstīm.[9][10] Citas partijas un atsevišķi EP deputāti grupā atbalsta pilnīgu izstāšanos no bloka, referendumus par dalību ES un opozīciju eirozonai.[11]
EKR tika dibināta ap Eiropas reformu kustību pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pēc Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera Deivida Kamerona ieteikuma. Pašlaik tā ir piektā lielākā grupa Eiropas Parlamentā ar 66 deputātiem no 16 valstīm.
Lielākā partija grupā pēc EP deputātu skaita ir Polijas Likums un taisnīgums (PiS). Latvijā šo grupu pārstāv Nacionālā Apvienība.
- ↑ 1,0 1,1 Christophe Gillissen. Ireland: Looking East. Peter Lang, 2010. 157. lpp. ISBN 978-90-5201-652-8.
- ↑ Jørn Holm-Hansen. 20 Years Since the Fall of the Berlin Wall: Transitions, State Break-Up and Democratic Politics in Central Europe and Germany. BWV Verlag, 2011. 277. lpp. ISBN 978-3-8305-1975-1.
- ↑ Senem Aydin-Düzgit. Constructions of European Identity: Debates and Discourses on Turkey and the EU. Palgrave Macmillan, 2012. 16. lpp. ISBN 978-1-137-28351-1.
- ↑ Hans Slomp. Europe, A Political Profile: An American Companion to European Politics [2 volumes]: An American Companion to European Politics. ABC-CLIO, 2011. 245. lpp. ISBN 978-0-313-39182-8.
- ↑ Matt Cole, Helen Deighan. Political Parties in Britain. Oxford University Press, 2012. 39. lpp. ISBN 978-0-7486-6903-5.
- ↑ «Conservative MEPs form new group». BBC. 2009. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2009. gada 22. jūnijs.
- ↑ Ingeborg Toemmel (2014). The European Union: What it is and how it Works. Palgrave Macmillan. p. 158. ISBN 978-1-137-42754-0.
- ↑ European Conservatives and Reformists. «ECR Group – European Conservatives and Reformists Group». ecrgroup.eu. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
- ↑ Erkanor Saka. Mediating the EU: Deciphering the Transformation of Turkish Elites (PhD Thesis), 2009. 202. lpp. ISBN 978-1-109-21663-9.
- ↑ Matthew. «Why anti-EUism is not left-wing». Workers' Liberty. Alliance for Workers Liberty, 2011. gada 26. oktobris. Skatīts: 2016. gada 31. janvāris.
- ↑ «Senior Tory MEP urged to quit over Brexit support». Politico. 2016. gada 14. marts. Skatīts: 2020. gada 24. maijs.