roka

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas lietvārds

1. (anatomija) Augšējā ekstremitāte no pleca locītavas līdz pirkstgaliem.
2. (anatomija) Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
3. Piedurkne.

   Kleita ar garām rokām.

4. Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

   Mehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam.. Zin T 82,

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	roka	rokas
Ģenitīvs	rokas	roku
Datīvs	rokai	rokām
Akuzatīvs	roku	rokas
Instrumentālis	roku	rokām
Lokatīvs	rokā	rokās
Vokatīvs	roka	rokas

Tulkojumi

augšēja ekstremitāte no pleca līdz pirkstu galiem

• angļu: arm ^en
• čehu : paže ^cs
• igauņu : käsi ^et

• lietuviešu : ranka ^lt
• somu: käsi ^fi
• turku: kol ^tr
• ungāru : kar ^hu

plauksta

• angļu: hand ^en
• čehu : ruka ^cs
• ungāru : kéz ^hu